гражданка (не) пофигистка - Nr.269
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
10:02
[Link] |
Nr.269 Nabaga mazās pupiņas, zirnīši, cālīši, saulstariņi un cita veida dzīvās radības, kas vakar uzsāka skolas gaitas. Sliežotajā uzpariktē veseli trīs jaunās paaudzes pārstāvji gana paskaļi raudāja un visādi citādi pauda nepatiku pret turpmāko dzīves izkārtojumu, tomēr māmuļas (un pat daži tēvi) lepni turēja gladiolas un kušināja zinību (ne)kāro atvasi. Skats taupīgajā lībiešu krastā nebija labāks. Pretī nāca divas gana neapmierinātas mātuškas, kas savas meitas (kas nudien, bija sapucētas kā lelles) vilktin vilka uz zinību templi, kamēr pēdējās minētās personas uzmetušas lūpu spītējās kā ēzelīši un nekustējās ne no vietas. "Vecākā gadagājuma" skolnieki, jau pēc 14.00 socportālos ievietoja krāsainās bildītes, par skolas gaitu atsākšanu ar visu pienākošos atribūtiku. Es diemžēl visai miglaini atceros pirmo septembri, tik vien, ka spīdēja saule, sala pēdas un pēc tam vietējā "restorānā" tika baudīts saldējums ar zapti, tajā foršajā metāla trauciņā ar baltu plastmas kājiņu. Ehh...
Garastāvoklis:: apathetic Mūzika: kompja aizdomīgi skaļā dūkšana Tags: zinību alkstošie
|
|
|
From: | nure |
Date: | 2. Septembris 2014 - 10:53 |
---|
| | | (Link) |
|
Jap, jap! 12 gadi, par ko?!!!
Dīvainākais ir tas, ka es viņus saprotu, lielāko daļu no "zinībām" es tā arī neesmu izmantojusi un pat veiksmīgi aizmirsusi.
bāc, tie foršie metāla trauciņi ar balto plastmasas kājiņu! es ik pa brīdim tos atceros un tad man kļūst skumīgi, ka tādos, šķiet, nekur neko vairs nevar dabūt, ja nu vienīgi kādā dziļi tālā Latvijas nostūrī, ļaužu sen aizmirstā kafejnīcā, kura nez kādu dīvainu iemeslu dēļ vēl darbojas...
Tev neliekas, ka no tiem trauciņiem, tas saldējums ar visu zapti garšoja kaut kā izcili labi? =D
nu tieši tā! tur jau tā sāls... es arī kā reiz atceros plombīra saldējumu ar zapti. vai vēl tādos mums skolas ēdnīcā deva apšaubāmas izcelsmes ķīseli ar kaut kādu putukrējumu (droši vien tikpat apšaubāmas izcelsmes), bet arī tas bija nenormāli garšīgs.
Hmm, akurāt par skolas ēdnīcu es varētu romānu vairākos sējumos rakstīt, lai gan kas tur ko rakstīt: maltā gaļa ar makaroniem vai kartupeļiem. Dažreiz maizes zupa vai "puņķīgais" saldais.Katrā ziņā iemācīja neēst malto gaļu un mērces! =DD
mums tik traģiski nebija. bija diezgan garšīgi pat. vienīgais, kas mani satraumēja uz ilgu laiku bija plovs ar speķa gabaliem un rozīnēm (!!)... plovu neēdu ļooooti ilgi pēc šīs traumas
Hm, atceros "spožo" skolas ideju, kā likt izēst mums šķīvjus: taisot mērci, iekritusi "svarīga skrūvīte no virtuves iekārtas" kas to atradīs - tam papildporcija. Es nez, mani kautkā šī "akcija" neuzrunāja =D
Jā, trauciņš un saldējums ar šokolādes skaidiņām, mmm :-)
Man labāk patika baltais plombīrs ar zapti (es pat nezinu, kas tā bija, bet garšoja vnk izcili!). Un vēl taču bija sveramie saldējumi, manā miestā tos svēra parastā plastmasas maisiņā, bet arī bija izcili garšīgs. |
|