| Cibas šitstorms |
[23. Aug 2016|22:19] |
Man nav vērā ņemamas līdzjūtības pret personīgi nepazīstamiem bēgļiem tālās valstīs, un tai pašā laikā es atbalstu palīdzības sniegšanu. Iemesli ir tie paši vecie:
- Eiropeisko vērtību nezaudēšana ir svarīgāka par situāciju konkrētiku un utilitāru rēķināšanu. Atvērtība, starptautisko konvenciju ievērošana, cilvēktiesības nosaka minimumu pasaulei, kurā es gribu dzīvot. Es neesmu gatavs no tā atteikties oportūnistisku iemeslu dēļ. Eiropas nesadalīšanās ideoloģiski naidīgās savienībās ir starp priekšnosacījumiem.
- Nākošais solis ir eiropeisko vērtību izplatīšana. "The supreme art of war is to subdue the enemy without fighting", un tā tālāk - vislabākā aizsardzības politika ir tā, kas iznīcina ienaidniekus nevis fiziski, bet padarot tos par draugiem. Nodemonstrējot, ka spēle ir nevis zero-sum, bet var būt izdevīga abām pusēm.
- Ir daudz piemēru, kuros imigrācija dod lielus ilgtermiņā pozitīvus efektus mītnes valstīm, pat ja imigranti ir pēdējās padibenes ierodoties (ebreju un citu huddled masses imigrācija ASV, noziedznieku "imigrācija" Austrālijā). Ir maz piemēru, kuros imigrācijas sekas ir izteikti negatīvas, atskaitot okupācijas tipa migrācijas. Slēgtas sabiedrības parasti ir mazāk veiksmīgas salīdzinot ar atvērtām; eiropiešu vs. ķīniešu jūras ceļojum, eiropieši vs. arābu zinātne viduslaikos.
- Nemaz nerunājot par to, ka ir nesalīdzināmi efektīvāk - ja jau tādu kritēriju uzskatam par svarīgu - dot iespējas sākt normālu dzīvi daudziem svešiem, bet normāliem cilvēkiem, nevis palīdzēt tam vienam proverbiālajam bomzim. Viņa potenciāls uzlabot savu dzīvi ir daudz mazāks nekā tiem, kuriem reāli draud nāve vai viņiem subjektīvi neakceptējami apstākļi.
Tā ka Dostojevska piemērs - par inteliģentu, kurš jo vairāk mīl cilvēci, jo mazāk spēj paciest dzīvokļa biedra iesnas - nav nekāds arguments.
Ja sanāks, uzrakstīšu par Nauru. Saistībā ar pavisam citu tēmu, bet cita starpā pieminēšanas vērts ir arī tas, ka nesenie skandāli attiecībā uz Austrālijas off-shore nometnēm liek šaubīties par populāro uzskatu attiecībā uz Austrālijas it kā veiksmīgo imigrācijas politiku. Jau sen gribu par Nauru uzrakstīt, jo, šķiet, šī sala ir lielisks mikromodelis tam, kas ar pasaules trajektoriju notiek kopumā. |
| |
