01 January 2018 @ 10:08 pm
 
pirms pāris dienām izlēmu beidzot saņemties un izkustināt savu milzīgo pakaļu un atgādināt sev, ka man tak kādreiz patika skriet. ja neskatās uz to, ka necik daudz jau neizdarīju un visu laiku bija jārausta bikses, kas spītīgi turpināja šļūkt uz leju, bija ok. nākamā diena pagāja galvassāpju, nepārtrauktā 'man gribas vemt' sajūtā un sāpošu ausu zīmē. ejot ziemā skriet (pie jūras un pēc vairāku gadu pārtraukuma), noteikti būtu bijis prātīgāk uzvilkt cepuri
 
 
mūzika: red hands - sara