Ir tādi atklāsmes brīži, kuros tu kaut kur atgriezies. Man tos brīžus vienmēr rada smaržas. Vakar, piemēram, iegāju vannasistabā un tur smaržoja tieši kā Pilsrundāles mājā, un tad es uzreiz pēkšņi sēdēju blakus vecmammai lielajā krēslā, piespiedusies, cik tuvu vien var, un skatījāmies Vienkārši Marija un man tik ļoti patika Viktors. Vai vēl vakar mēģināju piekārtot skapi un atradu Andra adidas jaku, protams, nemazgātu un visu piesūkušos ar viņa smaržām, un tad mēs atkal esam dzīvi, mazi, garajās rudens brīvdienās izārdām sarkano krēslu, paņemam to mīksto augšu un laižamies lejā pa trepēm, katru reizi kārtīgi apdauzoties. Un lejā mūs sagaida pārbijies Muris.
un tu dejo tuvāk debesīm.