es šķiet ikreiz noskatoties, kādu labu krievu kino varu atkārtot cik ļoti man vispār patīk krievu kino:) šī filma nu galīg nebija izņēmums savā labumā:) skatoties kino parasti spēcīgi morālos brīžos cenšos iedomāties, ka tas taču tikai kino- šo skatoties nereiz nevarēju iedomāties tas tik kino, tik realistiska filma:) tā jau ar dzīvē ir, ka ir tādi, kas spēj piedot viskrētiniskāko rīcību un ir tādi, kas nespēj pieņemt ne vidi sev apkārt, ne sevi pašu.

un tik interesanti klausīties, kad tiek runāts par Čeļābinsku, ja tavas pašas tētis tur dzīvo:)