Dažiem pa caurumiem dvēseles sienās,
Kur gaismai būtu jālejas cauri,
Gāžas vārdi jukuši dienās
Un vējo neprāta auri.

Lai vējo šīs dvēseles caurumotās,
Lai vējo, lai pievējo cibu,
Un rāda cilvēku neizlabotu,
Cilvēku salauztu, šķību!