| |
[May. 9th, 2021|10:49 am] |
Miegā šonakt sapņoju, ka attīstu kaut kādu masku un uniformu dizainu kazino vai viesnīcas personālam. Tur bija ķīniešu apkopējas un aizdomīgi, gari vīri, kas kaut ko sargāja vai novēroja man apkārt. Vienā mirklī man nāca apjausma, ka biezpienu maskās nevarēs likt, un varbūt zīds nav tas piemērotākais uniformām. Uz jumta, kur bija kafejnīca un ārējās kāpnes uz to, saradās daudz bērnu dažādos vecumos, un lielās meitenes grūstījàs. Kad gāju kravāties uz tikšanos, mani apturēja vīrietis, prasot vai tas maziņais ir mans bērns. Tur stāvēja mazs, nepazīstams puisītis ļoti tuvu kāpņu malai uz jumta. Es teicu, ka nav mans, bet vīrietis iebilda, ka kādam taču ar mazo jāpaliek, to pieskatīt. Es ieteicu, ka lai tad viņš pats arī paliek, jo man ir darba mītiņš. Pēc tam gan piebildu, ka pēc pāris stundām būšu atpakaļ.
Labi, esmu atpakaļ, ir saulaina diena, maskās nav biezpiena un man jāiet jasmīneļļas vannā, ko salējis vīrs. |
|
|
