"Vācieši labprāt un ar patiku varētu panest vairāk joku. Jūs esat pārāk nopietni. Jums piemīt daudz kas ļoti smags. Vai jūs esat aizmirsuši, ka dzīve ir prieks?

Tātad: jokojiet, smejieties un esiet priecīgi un atsakieties no pieņēmuma, ka ar panākumiem un naudu jūs varēsiet nopirkt sev priecīgu prātu. Tāda veikala nav.

Bet kā īstajā veidā taisa jokus?

Patiesībā ir atļauti visi joki, ar kuriem cits cilvēks pastāvīgi jūt, ka ir ieredzēts un cienīts. Sarkasmu un cinismu ES noraidu. Cilvēki, kuri izmanto šo līdzekli, dzīvo uz citu rēķina un slēpjas aiz šķietama pārākuma un labi apslēpta slinkuma maskas tā vietā, lai ļautu plūst vitālai sirsnībai.

Tāpēc priecājies tikai par tādiem jokiem, par kuriem prieks ir ne tikai tev, bet arī tam, kas ir tev pretī.

Ja tu ar kādu joko, bet viņš atraujas, tad padomā, ka tu viņu esi varējis ievainot. Paskaidro viņam savu labo nodomu un uzcel tiltu starp jums.

Ja tavā jokā patiešām ir bijis ļauns nodoms, tad atvainojies.

Nekādā gadījumā tu nedrīksti savu izturēšanos vērtēt kā "tikai joku". Ja otrs cilvēks ir trāpīts, runa nav vairs par joku, bet par aizskārumu.

Nesaki arī: "Tu esi pārāk jūtīgs." Bet saņem sevi aiz sava "klauna deguna" un pajautā sev, vai tu neesi rupjš.

Šis jautājums ir daudz svarīgāks nekā jebkāds konstatējums par citiem - kas, starp citu, tik un tā izrādās nepareizs."