Flametal - The Elder (2005)

« previous entry | next entry »
Dec. 13th, 2007 | 01:26



1. The Elder
2. Silencio, Escobilla
3. Red Cobblestone
4. Bruja Tortura
5. P'alla Al Inferno Vas
6. The Summoning
7. Cuatro Caballeros
8. Journey Into Fear

Žanrs: Thrash/Speed Metal + Flamenko
Izdots: Pirmā versija pašlolota, 2005. gads; otrā – pārizdota iekš Powerslave Records, 2007. gads. Nāk klāt daži bonusi, pārtaisīts vokāls, albuma artwork.

--------------------------------------------------------

Zemāk ir aplūkots oriģinālais 2005. gada izlaidums.


Viens sasodīti oriģināls un lielisks darbs, kurš sevī apvieno mazapvienotas lietas – Flamenko un Metālu, un dara to tik plūstoši, it kā šo žanru asinis plūstu vienā virzienā kopš radīšanas brīža, it kā šie karstasinīgie radījumi būtu kā radīti viens otram, jo tie sasodīti lieliski izceļ otra labākās īpašības, savstarpēji spēcinoties un izdaiļojoties.

Ir dzirdēti vairāki mēģinājumi kaut ko apvienot ar kaut ko, bet ne vienmēr mūziķiem šādi eksperimenti beidzas sekmīgi, bet Flametal – WOW. Nepārspīlējot – šī ir viena no retajām grupām, kura man spēj izspiest asaras acīs radītās mūzikas skaistuma, emocionālā lādiņa dēļ. Iespējams, ka tāpēc, ka ir man personiska saikne ar Flamenko dejotāju, hehe. UN Flamenko - tas ir sasodīti karstasinīgi, erotiski, emocionāli piesātināti, skaisti, romantiski un vēlreiz skaisti!

Ja viens pats Flamenko ar savu karstasinību nespēj atstāt daudzus cilvēkus vienaldzīgus (paskataties jel iekš Youtube kādu Flamenko uzstāšanos, pavērojiet to grāciju, spēli, sacensību, sižetu un dejotāju/mūziķu prasmi, un sapratīsiet par ko jūsmoju), tad kā lai mani vienaldzīgu atstāj Flametal, kurš savieno divas man ļoti tuvas lietas – viena no tām – Metal, otra no tām – kaislīgais, apburošais, vārdos neietērpjamais Flamenko. Vēl jo vairāk – kā lai mani nepārsteidz un neiedvesmo, neaizskar maniere, kādā tas ir panākts – vīrieša spēlētas Spāņu akustiskās/Flamenko ģitāras sarežģītie, tomēr nepārprotami uztveramie kaislīgie rifi un spēles burvība savijas ar dāmu klakšķinātām kastaņetēm un dāmu kurpēm, kuras klaudzot pret grīdu rada neaptverami krāšņu ritmu, kurš izsaka kaisles būtību, stāstu, kāds ietverts Flamenko.
Citiem vārdiem – dažkārt es nespēju beigt jūsmot par Flamenko vienu pašu, bet te ir jātiek galā ar 2x spēcīgāku lietu, jo Flamenko ir tikai no vienas puses – no otras ir Metal - elektriskās ģitāras emocionāli spēcīgais izteiksmes līdzeklis (aha, nepietiek jau ar Flamenko vienu pašu, ja?), kurš taisni vai spēcina Flamenko radīto akustisko, gandrīz netveramo burvību, piešķirdams dejai tikai sev raksturīgās nianses un skarbumiņu.
Romantisku un kaislīgu skarbumu stāstā ievieš arī Thrash manierē ieturētu vokālu, kā arī Metal neatņemamā, pamatritma radošā sastāvdaļa – bungas.
Ja jums ar šo unikālo daili nepietiek, tad ievērojiet arī šo – kā sitamo instrumentu, kurš arī iekš Flamenko izdaiļo, uztur ritmu, flametal izmanto dāmu radītās sacensības akustisko burvību – kastaņešu un kāju klaudzināšanas skaņu. Minētais paņēmiens, ievirze sevišķi spilgti un daiļi izpaužas skaņdarbā Silencio, Escobilla, kurš ir tīra Flamenko pērle, kā arī skaņdarbā Bruja Tortura, kurā atspoguļojas teju vai visa Flametal būtība. Vēl ritmu radošās dāmas spilgti manāmas arī skaņdarba Journey Into Fear pusē/otrajā daļā, kur abi ritma instrumenti (karstasinīgās dāmas + bungas) savijas vienā veselumā, radot vienkārši lielisku piedzīvojumu. Tik tiešām – veselu ceļojumu!


Dzirdot Flametal un iekārtojoties ērti, mani nereti pārņem sajūta, ka esmu iemaldījies kādā gludi bruģētā Spānijas ieliņā vai laukumā – vakara pusē. Ir maiga krēsla, saule met sārtu gaismu, siltais vakara vējš uzstājīgi rotaļājas ar maniem matiem, bieži aizsedzot skatienu un smīdinot mani. Tad izdzirdu cilvēku čalu, un dodos pie kādas mājas terases, kur sapulcējies kāds bariņš cilvēku – dodos tuvāk un redzu izceļamies karstasinīgu, bet eleganti ieturētu strīdu starp dāmām. Strīda iemeslu izdodas noprast pēc ķermeņu valodas – nepārprotami, strīds ir izskatīgo, melnīgsnējo vīriešu dēļ!
Caur strīdīgo, krāšņi, kolorīti un ārkārtīgi sievišķīgi ģērbto sieviešu augumu liektajām līnijām pamanu kādu ģitāristu, kurš svaigi kā piesēdis uz tukšās mucas pie terases. Pēcāk muzikantu pamana arī karstasinīgie ļautiņi dažu vīru un dāmu sastāvā, un gandrīz vienlaicīgi pūlis nolemj atrisināt šo strīdu, izsatoties ar Flamenko dejas palīdzību.
Ģitārists sāk spēlēt kādu izteiksmīgi ritmisku un karstasinīgu melodiju – gluži kā pats strīds. Nekavējoties uz terases koka grīdas sapulcējas dāmas un virpuļodamas, vērodamas otras prasmes sāk graciozu, radošu, protams, ka neiestudētu deju, kurā karstasinīgums ir skaidri lasāms – dāmu sejas izteiksmes mijas ar sacensības gara izraisītām apbrīnas grimasēm, pētošiem, nedaudz nicinošiem, bet ne nelabvēlīgiem skatieniem. Dāmu un vīru emocijas, uzsaukumi, pavadošā plaukstu radītā skaņa, apavu klaudzēšana pret koka grīdu un kastaņetes – tas viss liecina, ka šiem cilvēkiem ir pieņemams, pat tīkams šāds strīda risinājuma veids, kuru es pašlaik izbaudu visā tā neiestudētajā jaunradē un kaislībā.

Gluži vai dzejiskās dziesmas un to pavadošās dejas laikā dāmas rādīja sevi neaptveramā skaistumā, veidojot graciozas figūras ar saviem skaistajiem, sievietības pilnajiem augumiem, rokām, kājām un apģērnu. Virpuļojot tas nedaudz atsedz slēptos augumus - cīņas ieročus.
Šī burvīgā dāmu augumu deja mani burtiski ierauj sevī, un es ar lielu interesi izbaudu notiekošo, burtiski lasīdams strīda stāstu no mūzikas, dāmu augumiem, kastaņešu un kāju klaudzienu radīto bargumiņu, kura ritmu nosaka arī ģitārists, kura prasmes ir pārsteidzošas, un pateicoties kurām viņš spēja no sava instrumenta izvilināt reibinošu un skurbinošu skaņu virkni, kura kopā ar dāmu, vīru radītajām skaņām, dziedāto un dejoto veido teju vai taustāmu, kultūrvēsturiski romantisku, kaisles pilnu atmosfēru – tik ļoti piesātinātu un skaidri lasāmu, izgaršojamu.

Dziesmas un dejas laikā skaidri ir redzama katra strīda/pasākuma dalībnieka loma – dāmas ar dejas palīdzību noskaidro kura tad ir tā skaistākā, labākā, prasmīgākā, bet vīri no malas apbrīnodami jūsmo par dejas laikā atspoguļoto dāmu kaislīgo strīdu, smiedamies un sajūsminoties par dažādajām apstulbinošajām sievišķu izdarībām, bet ģitārists – viņš rotaļādamies un uzjautrinoties rada papildus spriedzi dāmu vidū, harmoniski, bet visai spēji mainot ritmu – no izturēti lēna, pārdomu rosinoša, līdz apstulbinoši ātram, pat vājprātīgam.
Šī kaisles pilna harmonija... Jābrīnās – kā dāmas tam visam tiek līdzi!
Radītais, bet harmoniskais jūklis drīz vien kļūst retāks – līdz vairs paliek divas dāmas – sīvākās konkurences cīņā par vīriešu simpātijām, uzmanību. Tad nu viņas liek lietā visas savu augumu dotības, viltību, grāciju, jaunradi, improvizāciju, tikai Flamenko raksturīgās dejas prasmes, lai ar šo instrumentu palīdzību norīdītu maliņā sāncensi, un lai pierādītu, ka viņa ir krutākais sievišķis no visām. Baiga kaisle, baiga.

Drīz vien apmēram 10min garā dziesma un deja ir galā, un tā atstāj manī vielu pārdomām – vai tas ir kaislīgu strīdu savdabīgs, bet efektīvs risināšanas paņēmiens, vai arī improvizēts, izklaidējošs uzvedums, vai arī vienkārša sieviešu samērīšanās ar savām dotībām, prasmēm.
Manuprāt, Flamenko ir visa šī kopums, kurš sevis izteiksmes laikā rada unikālu, izklaidējošu, daudzpusīgu, emocionāli bagātu un erotisku pasākumu, sirdi paplosošu šovu, beigu galā.


Jap, apmēram šādas sajūtas mēdz radīt Flametal, lai gan viņu mūzika saturiski nebūt nav tik romantizēta. Lirikas arī var nosaukt par Metal žanram piederošām, jo tajās ir patumši šausmu stāstiņi, kuri pilnībā atspoguļo albuma nosaukumu.
Tātad no vienas puses – ugunīgais Flamenko, no otras puses Metal visā tā izpausmē – gan mūzikā, gan lirikās, bet abi kopā - izceļ un neatkārtojami skaisti papildina viens otru, rotaļājas viens ar otru.

Par pašiem mūziķiem arī ir savi vārdi sākāmi, protams. Teju visi prot vairākus instrumentus, piedalās vairākos citos, arī nemetal projektos, māca sevis pārvaldīto instrumentu spēli citiem, uzstājas Flamenko šovos ar saviem instrumentiem, utt. Dažos vārdos – ļoti talantīgi cilvēki, kuri savus spēkus un prasmes nežēlo, bet labprāt dalās tajās.

Kopumā – Flametal vienkārši ir spējīgs paņemt tavu sirdi, patīkami izraut to ārā, izdaiļot to ar savu būtību, un novietot to atpakaļ, lai tu izjustu to, ko tu nespēj izjust ar krūtīs slēptu sirdi.
Brutāli, skaisti, efektīvi, sasodīti emocionāli un labi.


Personiskās simpātijas gan pret Flamenko, gan Flametal ir stiprinātas un kāpinātas droši vien manas mīļotās dēļ, kura ar nelielu kolektīvu apgūst šo ugunīgi kaislīgo, gluži vai nepieradināmo, bet ļoti skaisto, sievišķīgo, neaprakstāmo, diemžēl, iespējams, ka izzūdošo mākslu dejas formā, kurā ir daudz iespēju radoši un improvizēti izvērsties, mācīties.
Paldies par tuvāku manis savešanu ar Flamenko bezgalīgajiem jaukumiem, mīļotā, kā arī paldies par Tavu sirdi. Mīlu Tevi bezjēdzīgi, nedaudz vājprātīgi

Klips dziesmai Anda Jaleo (atrodama iekš pārizdotās Japāņu versijas)
The Elder klips

P.S. Gaidam jauno albumu, kurš iznāks 2008. gada februārī!

http://www.flametal.com/
http://www.metal-archives.com/band.php?id=20946
http://www.powerslaverecords.com/flametal.html
Tags:

Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories


Comments {0}