14:41:
Och, my, nu kā mēs te dzīvojam, kā Jamaikā kaut kādā, kā paradīzē. Vakardienas zvilnēšana Salacgrīvas pludmalē, (jā, uz brīdi gan iedomājos, ka citi laikabiedri kaut kur tepat šobrī dzēš purvu un dzīvo dūmos, un jau pēc minūtes bridu atveldzēties Baltijas jūrā), festivāls patīkami patukšs un ēnains, un tā neaprakstāmā sajūta, ke nekas nespiež, ne laiks, ne domas, ne tarakāni; ne darbu stress un dedlaini, ne finanšu panika, ne radinieki un citas pietuvinātas personas, - nu tā, ka pilnīgi nekas. Nu, un tad tas Keivs, ar Meļķi finālā uz skatuves - kamēr citi hajoja un fočēja, viņa smuki paraudāja, un Keivam tas vislabāk piestāvāja, nu ganrīz kā es pati būtu tur izpildījusies. Vienuvārdsakot, ai, labi, viss baigi labi, paldies paldies paldies.
