Božena Chodunska

Sirdsmīļo Tonušek!
Ļoti mīļi no Tevis, ka pēc Tavām domām man puteņa biļetei ormanim varētu ģeldēt motocikleta reģistrācijas talouns. "Bet kontroliera kungs, protams, ka es braucu visu ziemu!", es teiktu un lindraku krokās turētu motocikletista galvassegu.
Kauč arī tas bija laipni, tas maz palīdz aizmirst, cik bezsirdīgs nelietis Tu esi, mazais resgali. Tu tak esi aizmirsis, ksa šodien aprit akurāti gadadiena, nepateikšu kura gan, kopš tās reizes, kad Tu spiedi mani pie krūts publiskā slidotavā un čukstēji man uz auss, ka es esot tāda salda kā ūdenskrinģels. Miesnieks Voiceks vēl sasēdēja Tavu nāģeni, un Tu solīji viņam pa purslām.
Starp citu, to cepuri vēlāk sagrauza sētnieka žurku suns un atlikumu sadēdēja kodes, tā kā es viņu arī nemaz neglabāju,
Ja nu Tu gadienā turētu rūpestu, Tavu atspermatraci izkaulēja veco mantu uzpircējs par smiekla naudu, tak vismaz neaizņem rūmi un nepel.

Skūpstu, Božena.