02:59 - nightshift
Lai mazinātu iepriekšējās nakts atklājuma pēcgaršu, MEPIS 6 uzinstalēju Operu (kurā šobrīd arī tupu) un ciskas vpn klientu (jānodokumentē, ja nu kas). Izmēģinu remote desktopu uz XP, kautkā dīvaini peles kursors pārvietojas, straujāk nekā pašā XP vai KDE. Izmantot netraucē.
Vēl es jums izstāstīšu divus atgadījumus no šodienas. Izlaidis sievasmāti un bērnu pie kultūras iestādes, riņķoju, meklēdams vietu kur piestāt. Tad mani iznes uz Raiņa bulvāra, nu tur parasti daudz mašīnu. Redzu, ka krustojumā līdz vidum iestūmies gelendevāgens, bet man zaļais un es naski ielienu viņam priekšā. Pēc brīža labajā pusē redzu uzrakstu V8 un žestu "apuskaj okno". "Zemļak, ti gde jezģik učilsa ?" man smaidot prasa, "u tebja pomeha sprava". "Zeļonij u meņa" es arī smaidu. "Ne, pomeha sprava" šis turpina smaidīt. "Nu izviņaj, ja dumal ti zagloh" es saprotu ka mēs nerunājam par CSN. Viņam blakus sieviete, viņš izrādās un šķiet, ir jautrā noskaņojumā.
Kad jau esmu sagaidījis sagaidāmos un sēžamies bērītī, mums blakus apstājas cēelkā un toijota. Mersis jau itkā pabrauca garām, bet ieraudzīja ka braukšu prom un deva atpakaļ. Toijota negribēja padoties bez cīņas un nebrauca prom. No merša pavaicāja "ujezžaješ ?". "Aga" skatījos uz blakussēdētājas rotām "ujezžaju". Kamēr sēdos, no merša izlīda trešais (kur viņš tur vispār varēja sēdēt ?) un nostājās uz ielas pretī toijotai "pozarez nado statj, poņimaješ ?" - "pozarez" tika vizualizēts ar plaukstas kustību gar kaklu. Toijotas vadītājs pārprata un pozarez attālinājās. Merša pasažieris nostājās man pie bagāžnieka un palīdzēja izstūrēt no šaurības "davaj nazad, tut mesta mnogo". Viņa neglītā, bet dzīvā seja un žestikulācija man atgādināja kāda čoma tēvu, kurš arī pieder pie paaudzes, kuriem viss bija, kuri to visu zaudēja un vairākas reizes atguva no jauna.