| vol.2 |
[12. Jun 2007|01:45] |
| [ | out: |
| | marta gómez/ronda | ] |
bezgalība ir pārāka par apziņu, tomēr apjaušot tās bezgalību, mēs tuvojamies nekad nesasniedzamajam pastāvēšanas ideālam '1'. ceļš evolūcijas atpakaļgaitā ir tas pats, kas bezgalībā uz priekšu, tādējādi vispārējā harmonija, ko izsaka vienādojums 1=1+1, spējīga pastāvēt tikai bezgalības speciālgadījumā, abiem indivīdiem pārvietojoties ar vienādu bezgalības ātrumu.
šī vienādā bezgalības ātruma atrašanas konstante tiek dēvēta par harmoniju, kas izpaužas kā divu indivīdu sadarbība, līdzīgi diviem zobratiem bez traucējumiem saķeroties pareizajos caurumiņos pareizajā laika intervālā. tādējādi rodas sajūta, ka pārvietošanās ātrums, relatīvā* laika plaknē attīstoties attiecībām, palielinās un viņi tuvojas bezgalībai.
*bezgalībā laiks nepastāv, bet indivīds saglabā salīdzinošo pārmaiņu esamības ilūziju. |
|
|
