| |
[Jul. 18th, 2014|08:47 am] |
Dārzs joprojām aizņem lielu platību manā dzīvē. Bez dārza ir arī dobes, kur ķirbji ir izrādījušies par kabačiem, melno lapušu (laputu?) vietā raudeni tagad aprij smuki zaļganzilas, bet saulespuķes jau sasniegušas 2 m augstumu.
Un pēdējais strazdu cālis tāds smieklīgs losis, cerams, neviens viņu neapēdīs. Viņdien bij izlīdis no garāžas, stāvēja blakus kaķim knābi izstiepis un kko šņāca, ērglēns atradies. Kaķene ahujā, sencīši panikā. Deportējām steidzīgi nosacītā drošībā. Geschwister nepaveicās, vakarrīt noslīka spainī (un kā vispār tur iepērās, lidot neprazdams) bezmaz man acu priekšā. Vārīgas tās mazās radības. |
|
|
