Dvēseles šķautnes

Vakar atkal lija.. tā jocīgi sanāca. nezinu kā tev, vai tu juti, ka kkas vairs nav tā. varbūt vnk norakstīji to uz vidi kādā bijām. Bet to, ka līst,  kad atkal tiekamies, pamanīji arī tu. Cik ilgi nebijām redzējušies? sen. nezinu. man ar vien mazāk šķiet, ka šīs ir kkādas attiecības. var tikai minēt vai mums izdosies nonākt citā līmenī. hmm, sajūta kā spēlējot visas tās dīvainās datorspēles, kur jānonāk nākamajā līmenī... :P Man šķita, ka esmu tik samākslota kā nekad. Es jūtos vnk drausmīgi un nesaprotu kamdēļ.. kgan man jau šķiet, ka zinu gan.. vnk  varbūt es spēju tevi satikt tikai tumsā..
Tur bija arī vēl viens cits.. ne tas no kojām. vnk cits. bet arī ar viņu nekas droši vien nesanāks.. atšķirīgas pasaules. Bet vismaz viņš atbilst man vairāk.. vairāk aktivitātes, smieklu, joku, trako ideju. :D Tu laikam man esi par mierīgu. klusie ūdeņi tie dziļākie, bet es tomēr gribu just, ka esi līdzās nevis noskaties... es varu sākt aiz spītības darīt muļķības, bet tas var notikt tikai tamdēļ, ka gribu just tevi sev līdzās, nevis pa gabalu novērojot.. Esmu apjukusi un vnk nespēju koncentrēties darbam. nu labi.. ja piespiestos varbūt izdotos. ... nezinu. glābiet mani kāds! ilgi es vairs neizturēšu.

man reibst galva, trūkst elpas... un varbūt mazliet ir bail..
un  tomēr kkas mani velk pie tevis.

lietus lāses uz palodzes krīt
vai mēs tiksimies rīt?
ne jau mums to lemt,
bet vai mūsu dvēsle's
spēs atkal netikties?
lietus lāses uz palodzes krīt
kā pirmajā reizē.
savijam pirkstus un baudām lietu.
tas aizskalo putekļus
vien atmiņas paliek.
lietus lāses uz palodzes krīt
vai mēs tiksimies rīt?
nejautā man..
to nezinām vēl.


p.s. bet Mārtiņdienas par spīti visam tomēr izdevās. pica, šampis, kauns par sen., skriešana, foto mirkļu vākšana, dejas, dziedāšana, rīta dullības, šampis, "latvija", aizliegtās lietas.. un joki.. smieklu asaras. atgriešanās mājās, kad princese jau iet uz darbu.. :)

rīt t.i. šodien koncerts! jāiet gulēt. :*