bet man laikam patīk igauņi
sasodīts, jā
es kādas divdesmit minūtes shēmoju savu nākotni igaunijā, skatoties uz eglēm, no kurām tumsā izskatījās, ka sniedzas tumšas rokas, un tad es aizmigu.
tagad tas vairs nešķiet tik ģeniāli, bet varbūt jāpaļaujas uz savu spontāno gribu, nevis simts reizes viss jāpārdomā.
tur tā mākslas akadēmija šķiet cerīgāka.