Dzīve

Šodien apdomājot galvā, kādas ir divu cilvēku iespējamās savstarpējās attiecības (es nerunāju par attiecībām kā ģimene, mīlestība, draudzība un citām, augstākām vērtībām, es runāju par vienkāršām attiecībām – divu klasesbiedru, kaimiņu u.tml. savstarpējām attiecībām).
Ir skaidri saprotams, ka pastāv četri šādu attiecību modeļi (pieņemot, ka vienu indivīdu apzīmējam ar „x” – turpmāk šādi apzīmēšu sevi, jo aprakstīšu manu interpretāciju par modeļiem pēc savas personiskās pieredzes) un otru – „y”. Attiecību modeļi tiks apskatīti no X pozīcijas:
1. X (t.i. man) patīk Y, bet Y nepatīk X
2. X nepatīk Y, bet Y patīk X
3. X patīk Y un Y patīk X
4. X nepatīk Y un Y nepatīk X

1. modelis.
Diezgan sarežģīts attiecību modelis, jo var radīt X mazvērtības kompleksus, dzīt depresijā, meklēt sevī neesošus iemeslus, kādēļ Y viņš nepatīk. Lai gan nereti problēma ir meklējama Y – iepriekš izveidojies viedoklis, personiskas intereses – ir daudz iemeslu, kādēļ var izveidoties nepatika. Tomēr situācijā, kad X vēlas patikt Y, pazūd loģiskā domāšana un vaina cītīgi tiek meklēta sevī. Šāds attiecību modelis neapšaubāmi traucē savstarpējai komunikācijai, jo X vēlas rast veidu, kā sazināties ar Y, savukārt Y tas ir pilnīgi vienaldzīgi, vai sliktākajā gadījumā – pat nepatīkami.
2. modelis.
Šajā modelī X ir nedaudz vieglāk kā iepriekšējā, bet tas arī ir stingri atkarīgs no katra indivīda un viņa personības. Vieglākais ceļš, kādu var iet šādā situācija – vienkārši ignorēt Y un nedomāt par viņa vēlmēm un vajadzībām. Šajā gadījumā vienīgais dzīves traucēklis ir iespējamais Y morālais terors – meklējot iespēju sazināties, atrast kopīgu valodu, pavadīt laiku kopā. Bet, ja nav šāds mērķtiecīgs Y, tad šāds attiecību modelis var būt ļoti pieņemams. Otra iespējamība ir, ka X ir sirsnīgs un jauks, viņam vienkārši nepatīk Y. Tādā gadījumā attiecības kļūst sarežģītākas, jo cietēji ir abas puses – X, kurš cieš, pavadot laiku ar Y, jo nespēj viņam norādīt, cik liela ir nepatika pret viņu, un arī Y, kurš šādi tērē savu laiku pilnīgi neauglīgām attiecībām, kas tāpat ātrāk vai vēlāk izjuks.
3. modelis.
Iespējams, sarežģītākais no attiecību modeļiem – draud pāraugt nākamajā stadijā, piemēram, var izveidoties draudzība. Šādās attiecībās X jūtas lieliski, līdz mirklim, kad saprot, ka kļūst atbildīgs par Y, nevar viņu pievilt, nevar atteikt viņa lūgumam. Šāda pat izpratne par attiecībām var rasties arī Y. Ļoti negatīva šī attiecību modeļa iezīme ir, ja kāds no viņiem saprot, ka šādas attiecības var lieliski izmantot savā labā, tad arī šādās attiecībās rodas vismaz viens upuris, turklāt var paiet ļoti ilgs laiks līdz viņš pats to apzinās. Zinot, ka X nevarēs atteikt, pamatojoties uz abpusējām patīkamām attiecībām, Y var pieprasīt no X darīt tādas lietas, kas, pirmkārt, X ir nepieņemamas, otrkārt – X nedod nekādu personisko labumu. Līdz ar to šādās attiecībās ir samērā augsta riska iespēja, ka radīsies konflikts un attiecības pāries kādā no citiem modeļiem.
4. modelis.
Šis, iespējams, ir vieglākais, un nebūt ne sliktākais attiecību modelis. Jo X nejūtas Y priekšā atbildīgs. Teorētiski šādā gadījumā pat abiem īsti nav jākomunicē, un, ja ir – abi var būt patiesi viens pret otru, jo nav satraukuma sabojāt attiecības, nav nekāda parāda izjūta. X skaidri var pateikt, ko domā par Y, turklāt Y tas nemaz nesatrauc. Abām iesaistītajām pusēm ir citas attiecības par ko uztraukties, šādās viņi pat lieki nesaspringst, līdz ar to ir vieglāk dzīvot, esot šādās savstarpējās attiecībās.
Secinājumi – tos var izdarīt katrs pats pie sevis, apdomājot savu pieredzi.