šodien no rīta daudz domāju par to, kā sapņos mēdz būt tā, ka ir kaut kādi noteikumi, pasaules pamatīpašības, kuras sapnī ir skaidras un zināmas, bet realitātē nepastāv un reizēm pamostoties šķiet pilnīgi absurdas - piemēram, reiz sapnī, kurā devos brāli glābt no ieslodzījuma vietas kaut kādā tornī, galvenā "valūta" bija konservēti āboli. par šo tā ļoti domāju tāpēc, ka dzīvē taču visādas tādas lietas, likumus, noteikumus, parašas utt mēs mācāmies samērā ilglaicīgi, bet sapnī, sapnī tas tiek ģenerēts kaut kādu minūšu laikā. it kā jau nekas īpašs, normāls process, smadzeņu funkcionalitāte un tā tālāk, un tā tālāk, bet man tas šķiet fascinējoši.

*

vakarnakt, piemēram, sapnī biju vīrietis, kas iztiku pelna, nodarbojoties ar prostitūciju, un man bija kāda nedefinēta nāvējoša slimība (ne lipīga, tā kā kaut kāds vēzis, bet ne vēzis), un dzīvot atlicis ne pārāk daudz - katrā ziņā, noteikti ne vairāk kā dažus gadus. spilgti atceros sapņa beigu epizodi, kur ēkā, kurā izvietota "organizācija", kuras ietvaros pārdodos, notika kaut kāds liels reids, un es zināju, ka pastāv likums, ka bez prezervatīviem uzturēties ārpus mājas nedrīkst. vienam no maniem kolēģiem tieši bija beigušies, man palicis viens - darba laika beigas, visi gatavojas doties mājup. un viņš lūdza, lai viņam to iedodu, lai viņš varētu izbēgt no soda - jo viņam ir sieva un bērns. zinot, ka man uz viņu ir a crush un zinot arī to, ka tas nozīmētu, ka es nomiršu cietumā, jo sodi ir bargi, un es esmu slims. atdevu un pamodos.