07 Septembris 2012 @ 16:59
kas tad nu, raudāt gribas?  
Manī ir ļoti daudz pacietības, bet keramika spēj mani izvest. Acis izvalbījis, piepūties kā jūras gurķis, neapmierināti pukstot ķimerējos ar otiņu.
Beigu galā vēl apdedzināšanas mašina neīstā. Toties uz to momentu esi tā sakoncentrējies, ka aizmirsti par to, ka nejūties īsti labi.
Fakts, ka ir piektdiena un jāsatiek draugi, ko atkal ilgi nāksies neredzēt, mazināja manī mītošo angry bird.

Bet tagad daudz medus, izgulēšanās un siltums, lai nākamo nedēļu var uzsākt jauniem spēkiem un netrīcošām rokām.
Kam šodien pjanka, kam randiņš, kam vēl kaut kas, bet man silta sega, pufīgs spilvens, kustīgas bildītes un varbūt balzāmiņš.