sapņoju, ka laukos vecmāmiņa dārzā vagās kā mēslojumu izmanto līķu ķermeņa daļas, galvenokārt rokas līdz elkonim; dažviet arī zemē bija ierakti dzīvi cilvēki (vai arī zombiji?), pret kuriem vajadzēja veikt rituālu ar divām plastmasas krūzītēm, tās paklabināt un tad vienu atdot tam no zemes izlīdušajam, sakot, ka viņš tagad var būvēt savu māju
tai dārzā auga daudz sapuvušu zemeņu līdztekus normāliem augiem, bija ļoti tumšs un tāda biedējoši nomācoša atmosfēra, kamēr mums it kā bija jāravē/jākaplē, likās, ka notiks kaut kas ļoti, ļoti slikts

pēcāk biju kādā ārzemju pilsētiņā, kur daudzviet bija lieli bērnu rotaļlaukumi iežogoti ar trīsmetrīgām sētām ar dzeloņstieplēm augšā, laukumiņos bija milzīgas neonoranžas/dzeltenas plastmasas saulespuķes ar smaidīgām sejiņām, bet vienā no šiem laukumiem vārtu atvēršanas mehānismā pie milzīgām eņģēm bija iemidzis/bezsamaņā vīrietis, kuram stārķis plēsa nost roku. tikmēr laukumā mierīgi spēlējās bērni, un cilvēki ārpus laukumiņa slēdza derības par to, kāds būs vīrieša liktenis.