bioluminiscence -

Miljons mazo darbu izdarīts, vēl miljons palicis. Es braucu pie vecākiem kā pie bērniem. Es tīru, pārkārtoju, pērku. Es allaž balansēju uz robežas ar pārstrādāšanos. Pagaidām līdzsvars lielākoties izdodas. Aiziet neko daudz nesakot, ignorēt saucienus, skatienus. Šai pat mirklī māte sauc no virtuves, lai pārbaudu, vai zapte ir gatava. Es palieku guļam, viņa zina. Aizbraukt, ignorējot lūgumus palikt. Atceros pirmo reižu pārmetumus un apvainošanos. Dažkārt tas aizvien atkārtojas. Robežas. Sēta ap sevi.

Fonā domāju par vakardienu un video aizvakardienu. Apziņas priekšā nemitīgi tas, kā gribu, kā uzskatu par patiesu un to, kā ir. Sarkano karogu aleja iezīmē manu ieskriešanās ceļu. Vakardienas rokas dienasgrāmatā rakstīju, ka ticība laimīgai mīlas dzīvei varbūt man vairs nav. Neskatoties uz to, ka ticu visu brīnumu iespējamībai, te zemapziņā ir ieķēries kas cits. Kā viņa reiz piemetināja, man veicas visur, tikai ne mīlestībā.

Galu galā, visu, kas notiek, radu es.