|
[16. Okt 2010|00:30] |
domāju, ka nekad nenolaidīšos tik zemu, lai hiphopu uztvertu par mūziku un apmeklētu tādus koncertus. Gustavo savā rozā džemperītī un puiciskajā smaidā manu "nekad hiphopam" salauza. labi, ka sēdēju, savādāk pavisam apkaunotos dejojot. jaunkundzei koncerts acīmredzami patika, smaidīja, lēkāja, rāpelējās pa krēsliem, plaukšķināja un visādi citādi izvedās. |
|
|