|
|
|
Maijs 18., 2004
15:33
Stāstus par ceļu policistiem varētu apkopot un izdot kopotos raxtus – bet vaj vajag, ne?
Bet es tikuntā papildināšu ar vienu no tiem parastākajiem. Neparastākais šajā gan ir tas, ka tas notika ar mani, nevis viena kolēģa māsīcas drauga paziņas brālēna sievas onkuļa audždēlu.
Man gan saskarsme ar ceļu policistiem tāda visaj ierobežota bijusi – tikvienkā pāris reizes trubiņā pūsc. Trubiņā pūsc gan seu par uzjautrinājumu un policistiem par vilšanos.
Nujā. Pēdējoreizkad biju dzimtajā krastā, nācās apciemot radus un visus iespējamos kapus, kur kaac nomiris rads aprakc. Protamska atpakaļ braucu stipri ātrāk kā prom.
Nujā, gadījās pārsniegt maksimāli pieļaujamo ātrumu. Es takš duma sieviete pie stūres, nezinu, ko tastur apaļais verķis aiz stūres patiesībā rāda. Izrādās, to pašu, ko policistu kungiem radars :))
Eh. Uz radara ir 30 km virs pieļaujamā, man saka policisc (es atvieglojumā viņam uzsmaidīju, labkatikmaz, ciglabikatikmaz..) – parto man pienākas soc līdz 20 latiem vaj 3 mēneši bez tiesībām.. Protokolu uzkurieni sūtīsim – v-pili vaj rīgu? Policistu kungiem patiesībā nebij noskaņojuma rakstīt protokolu, viņiem katik paamzierēties un aliņam nopelnīt. Mīļa saruna, smaidi, smiekli – dodu viņiem tos pašus simboliskos un piekodinu, lai pēcdarbalaika iedzer uz manu veselību un likuma stingrību.
Garastāvoklis:: nevarbūtka nelīst
Mūzika: Laurie Anderson, nez kā to gabalu sauc - man ir Track5
|
Comments:
es jau gaidiiju ka tu pastaastiisi vinjiem, kur tu straadaa :) |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}