Sākot no pagājušās pirmdienas līdz šamējai biju nolēmusi ieturēt Cibas un draudziņu gavēni. Gandrīz pilnībā tas arī izdevās - ielīdu draudziņos vārda dienas vakarā, lai izlasītu tur sabirušo un M man iedeva izlasīt
inese_tk sveicienu Māru dienā iekš Cibas.
Pāris secinājumi:
1) kā ar visām
atkarībām pirmās divas dienas nagi niezēja visvairāk;
2) laika bija jūtami vairāk;
3) nezinu vai tas šitās lietas sakarā, bet kļuvu redzīgāka pret visādiem sīkiem notikumiem. Var jau gadīties, ka tie vienkārši sakrita vairāk;
4) šodien sapratu, cik gan daudz Cibiņu kopiena var saradīt nedēļas laikā - visam pat cauri neizbūros. Un jāņem vērā, ka mans piedraugoto ļaužu skaits ir mērāms labi ja 2 desmitos;
Ko es paspēju sastrādāt šīs nedēļas laikā:
Ieraudzīt strazdu uz sava balkona malas, dabūt vēl vienu darbu, aizsūtīt CV uz KBH lidostu un nenormāli sākt turēt īkšķus, lai viņi mani gribētu iekļaut savā vasaras Green Team, paspēlēt galda futbolu ar draudziņiem, ar ko kopā bijām Dānijā, kā arī apēst viņu gatavoto pankūku kūku.
Uzcept šokolādes kūku un notiesāt to vārda dienā kopā ar kolēģiem teātrī, noskatīties divas kostīmfilmas
The age og innocence un
Vanity Fair, vēl arī nekostīmfilmu
Die Welle, uztaisīt Jēgerīšpasākumu, kas rezultējās ar paģirās un miegā pazaudētu 6dienu. 7dien man bija divas izrādes tā kā neko daudz neiespēju.
Pa vidu vēl bija visādi sīkumi un ikdienišķas darbības, bet tas nu tā.