totāli normāls XXI gs stāvoklis
smadzeņu ķīmija diez' vai būs tā vieta, kur meklēt bēdas galu
galu galā šitas ķermenis nosprāgs drīzāk, nekā varētu cerēt - līdz ar visām šķībajām smadzenēm
tāpēc daudz svarīgāk ir tas, kas ir pēc tam

(Reply to this) (Thread)

ķermenis ir instruments, palielināmais stikls, caur kuru redzēt sevi (nonākt līdz sevis apjausmai). bet, ja tas stikls ir šķībs vai sadauzīts, tad neko nevarēs redzēt. baigi reti, kuram ir pieejams ideāls instruments (un es te nerunāju par dzimumlocekli). pats zini, ka ķīmiskais līdzsvars var palīdzēt vai liegt saprast/mācīties. kā tad tu varēsi, piemēram, lūgt dievu vai tiekties uz apskaidrību, ja tev istabā atrodas zaļš rūķis kas kliedz virsū.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmkārt, neviens nav "vesles". Labākajā gadījumā tu būsi uzskatāmi veselāks (mazāk slims) par kādu citu, tas arī viss.
Otrkārt, cilvēks nekad nevar kļūt "vesels" vai "ideāls", vai "dievišķs". Cilvēks ir grēcīgs FAIL's.
Treškārt, tāpēc Dievs nāk un mirst par mūsu grēkiem, lai ticībā uz Viņu (Jēzu Kristu), mūsu grēki būtu izpirkti un Viņa priekšā mēs esam as good as perfect - ja pastāvam ne uz savu labumu/perfekciju/moralitāti, bet gan uz Jēzu Kristu, kurš tieši tāpēc ir nācis, lai Viņa taisnīguma/integritātes/negrēcīguma dēļ, kas tiek pieskaitīts tiem, kas paļaujas uz Viņa upura pietiekamību, ticīgie varētu būt brīvi no visām bažām par absolūta (veselības) sasniegšanu. Miesa gan mirst, bet gars caur gara kristībām top jauns. Un tam nav citas alternatīvas kā Kristus - neviena cita ticība/rīcība tev nekad nesniegs perfekciju visu redzošā un taisnīgi tiesājošā Dieva priekšā, kurš pats tiesā tos, kas nelūdz apžēlošanu Kristus paveiktā darba dēļ (grēku izciešana par ticīgajiem).
Tā ka zaļš rūķītis vai ne zaļš rūķītis - es tāpat varu cerēt uz Dieva Mūžīgo Mīlestību tikai un vienīgi, paliekot Jēzus Kristus sagādātajā Glābšanā - un nekad ne sevis paša centienos, kas vienmēr būs nepietiekami.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cilvēkam jau pirmkārt ar veselo saprātu būtu jāsaprot, ka Jēzus ir jāpieņem. es te runāju par riktīgajiem hardware feiliem - tjip, ja tev ir maniakālā psihoze un riktīgi gribas nogalināt cilvēkus, tad pēc slepkavības vari justies vainīgs un sūdzēt grēkus, bet pēc tam tāpat sakapāsi kādu cilvēku, jo būs nekontrolējama tieksme to darīt. es runāju par lobotomijas gadījumiem. ko darīt tādiem cilvēkiem? vai viņi pēc nāves tiks glābti, vai arī (negribēto)grēku dēļ nonāks ellē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur jau tā lieta, ka cilvēks defaultā grib grēkot. Viņam patīk grēkot. Par to tad viņš arī atskaitīsies.
Turklāt, Mateja 7 Jēzus saka:
"13 Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet.
14 Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod."
Glābto jebkurā gadījumā būs mazākums, jo reti kurš to vispār grib. Tāpēc te Jēzus piekodina censties ieiet pa šaurajiem vārtiem (burtiski "spiesties iekšā"), jo tā automātiski un viegli neviens neieies. Turklāt points ir paradoksāls: nav runa par centieniem būt labam vai perfektam, runa ir par to, ka Jēzus Kristus ir Dievs, un tikai Viņa paveiktais darbs var būt pietiekams, un tā nopelnu tu vari saņemt vienīgi ticībā, vienīgi liekot visus savas dvēseles žetonus uz Viņu, uz to, ka Viņš par tevi ir samaksājis. Tā ir ticība glābšanai, un ticēt tam varētu katrs, ja vēlētos. Bībelē arī ir aprakstīti visādi ārprātīgie, pilnīgi kukū, kuriem daudz tālāk par zaļiem rūķīšiem, kuri točna ir bijuši lobotomijas gadījumi, bet vot, kad viņi dzird glābšanas vēsti, tad viss izmainās. Tas ir Dievs, kas darbojas pie cilvēka glābšanā. Dievs ir aktīva persona, Jēzus Kristus nav "ideja", Viņš ir persona, kas ir spējīga glābt no tā soda, kas tev pienākas. Tad nu Viņš arī aicina un ved grēku nožēlā, tajā, ka tu atzīsti: jā, es esmu bezcerīgs gadījums, Dieva priekšā es (un neviens cits) nekad nespētu būt perfekts, un es vēlos Dieva apžēlošanu.
Parasti jau cilvēkiem Dievs ir vienaldzīgs vai, domājot par Viņu, tie Viņu ienīst, jo cilvēki defaultā Dievu redz kā apspiedēju, kā varmāku, kamēr patiesībā Viņš ir labs un taisnīgs Dievs, kurš pat paveic neiespējamo, glābjot tādus bezcerīgus grēciniekus kā mani, pats savā bezvainīgajā personā izciešot visas elles mokas tikai un vienīgi tāpēc, ka Viņš ir mīlestība, Viņš ir žēlastība, Viņš ir perfekts un brīnišķīgs, un vēl vairāk. Un, ja Viņš izvēlas, Viņš var uzrunāt jebkuru, glābt jebkuru, jo visi ir vienlīdz bezcerīgi - Dieva priekšā nav starpības starp 3gadīgu rītārdu un 70gadīgu raķešu inžinieri. Gudrība vai saprātīgums nav priekšnoteikums. Priekšnoteikums ir godīgums. Un tas visiem ir izdalīts vienādi. Visiem ir vienlīdz grūti atzīt savu totālo FAIL, jo neviens nav mazāk FAIL par kādu citu - mēs visi esam divkosīgi nelieši un grēcinieki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vecīt, es šitajā bez stafa nekad nebūtu iebraucis. un vienalga saku, ka sabalansēta smadzeņu ķimija ir labs instruments lai nonāktu līdz tam, par ko tu runā.
mūsdienu šizofrēniskajā pasaulē tā glābšanas vēsts nemaz neder iekšā pa ausīm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oi, man tur viss ir mainījies, pat negrasos aprakstīt :)

(Reply to this) (Parent)

Bet smadzeņu ķīmija ir ļoti svarīga :)

(Reply to this) (Parent)