Šodien izdzēru veselu litru piena. Precīzāk to paku aizsāku jau vakar, bet šodien izdzēru lielāko daļu. Un to pienu, kas ir tajās papīra pakās. Nu, to zilo pienu, kā daudzi saka. Sit tu mani nost, bet man tāds arī vislabāk garšo. Es jūtu, ka tas ir tas piens, kuru man patīk dzert. Un ne savādāks. tas laikam tāpēc, ka bērnībā bija trauma. Esmu pilsētniece ar saknēm laukos. Un, lūk, tur tad kaut kad arī esmu tikusi pie tās burkas ar rūgto, smirdīgo, silto pienu pa taisno no kūts. Un kopš tiem laikiem lauku pienu nespēju pat paostīt, kur nu vēl pagaršot. Tādēļ mana priekšroka zilajam pienam.

Vispār jau visas tās inflācijas dēļ sen nebiju tā dzērusi pienu, bet šitās dienas prasījās. Un ir labi, tagad laba sajūta.:)