vakarnakt pirms gulētiešanas noskatījāmies abas warhola filmas par drakulu un frankenšteinu. it kā nemākulīgas filmiņas, bet tieši tajā nemākulībā arī tas foršums, jānoķer tik īstā frekvence. it kā šie tur būtu savākušies draugu pulkā un tās filmas viņiem kā teatralizēta seksa sesija. humora izjūta un tehniskās iespējas ar laiku mainījušās, tā, ka nebija īsti skaidrs, vai filmas domātas kā komēdijas vai šausmenes. jautri bija, bet ne tā, ka speciāli kāds tur smīdinātu, drīzāk tāda zāles tipa jautrība, kad jautri no tā, kā meitene no statistu bara attēla stūrī izteiksmīgi nobola acis. tu redzēji to skatienu? patinam atpakaļ. nu un plikais joe dalessandro, kas ik pa laiciņam dod baronesei sūkāt, tā ka jautrība ar erekcijas piesitienu. tāda tipa kinozvaigznes mūsdienās vairs neparādās, tā, ka tikai pure sex un nekādas morāles personības starojumā. tagad visi skaistuļi kaut arī superseksīgi, tomēr politkorektajai viduvējībai draudzīgi. skatos uz to dalessandro un skaidrs, ka nekādu aktierisku virsotņu tur nav, last of the famous international playboys, bet tik perfekts rumpis, seja un infantils amorālisms savilktajā pierē, ka nekādu citu mākslu vairs nevajag.

frankenšteina sižetā arī geju tēma - dēmoniskais dakteris sašuj no dažādiem miesas gabaliem divus perfektus sievieti un vīrieti, bet vīrietim nav galvas. kļūdas pēc (spriežot pēc deguna formas) tiek nomedīts nepareizais vīrietis, kurš mauku mājā nevis pisa maukas, bet tikai skatījās, kā to blakus dara viņa draugs, bet dakteris jau to nezināja. nomedīja viņu tātad, nogrieza galvu, piešuva savam superradījumam un nu gaida, kad šis metīsies virsū supersievietei un radīs superbērnus, bet nekā - šis izrādās gejs, jo viņam taču piešūta geja galva.

drakulā epizodes lomā arī polaņskis, jauns, smuks, ūsains. krogā mēģina piemuļķot drakulas kalpu ar spēli, kur viens kaut ko dara, bet otram jāizdara tas pats pakaļ. viņš tur pieliek roku vienam vaigam, otram, apēd to un šito, vēl kaut ko, tad iedzer no krūzes un vēl kaut ko padara. drakulas kalps dara visu pakaļ. tad polaņskis vēlreiz paņem krūzi, drakulas kalps arī, bet polaņskis iespļauj krūzē dzērienu, bet drakulas kalpam nav ko spļaut, jo viņš to dzērienu iepriekšējo reizi dzerot ir norijis, kamēr polaņskis viltnieks to ir turējis visu laiku nenorītu mutē. tā viņš ir vinnējis, bet viss krogs smagi rēc par piemuļķoto drakulas kalpu.

a. teica, ka drakulas sākumā un beigās, kad iet tā saucamie "burti", ir kruti fonti, gandrīz art deco. nē, nu kruti jau kruti, ar psihiski slimu piesitienu burtu R un K apakšējā kājiņā.