Tātad, fiksi par būtisko.
Sajaucu tikšanās laikus, nokavēju, aizmirsu dāvanu, labi un ļoti daudz paēdām, skatījāmies uz zivīm, kas ļoti smieklīgi bāza galvas ārā no baseiniņa, mulsām par etiķeti (esam nogājuši garu ceļu no kafejnīcas "Šafrāns", kur varēja dzert skrūves par latu un pļāpāt ar dzērāju, kas uzdodas par Haritonova krustdēla labāko draugu, līdz Skonto zivju restorānam ar "šapanieti" (tā rakstīts viņu mājaslapā) par Ls 350 un pa vienam oficiantam uz katru galdiņu, un speciālu džeku, kas paņem tavu mēteli), aizskrēju līdz darbam, uztaisīju dog face, tiku atkal kabinetā, dabūju dāvanu, apsveicu.