tik melots, ka nenāksi,
tik zināts, ka nenāksi,
tik ticēts, ka - nāksi.

šwovakar mēs lasam dzeju un dziedam mārtiņa freimaņa dziesmas akapella.
ir savādi - zināt, ka ir te pat un nu..tagad, un apzināties, ka nekad nebūs pa īstam.

man šķiet, es turos pie vecā un neiazmistamā tikai un tieši tapēc, ka neaizmirstams.
man tikai vajag, lai nāk. jo man nepatīk iet. man patīk, kad pie manis nāk.
es domāju, ka rīt es sevi mazliet par daudz samocīšu.

bet mani draugi bučojās un mīļojās. mani tagad sauc pēc palīdzības, lai beidz viņu skūpstīt. bet es tikai smīnu un nonstopā smaidu, jo es tikai pavisam vienkārši gribētu būt viņas vietā. varbūt ne konkrēti. bet ar to pašu sajūtu. saukt pēc palīdzības. pēc palīdzības no laimes.