when the time swirls -

12:24 am

Šito vajadzēja iepostot jau agrāk. Tātad spriedums tāds - Kareņina ir tikai un vienīgi Sofija Marso un neviena cita tur blakus nestāv, pat Grēta man šķita nobālam. Vivjenu Lī es nopietni uztvert nespēju, līdz ar to nemaz neskatījos. Grētai gan, protams, foršs tas moments, kur viņa krēslā atlaidusies, plivina tās savas tauriņskropstas un tas skatiens tāds liktenīgs, tomēr citos momentos viss viņas tēlojums šķita tāds samākslots - it kā viņa ar visu savu būtību smietos par to Annu (jēziņ, un viņa tak blondīne!). Toties Sofijas skumīgās acis izsaka visu, kaut pati 1997. gada filma ne sevišķi pārliecina - vārds vārdā pēc grāmatas - super neinteresanti. Toties 1935. gada filma jauka ar dažiem kadriem - kā tie virsnieķeļi tur sākumā piedzeras un, protams, Vronskis ir tas, kurš iztur par visiem visvairāk (grāmatā ko tādu neatrast). Bet, ja godīgi, šitā salīdzināt varētu bezgalīgi un ja pavisam godīgi - grāmatas otro pusi es pārskrēju, jo kļuva kaut kā pavisam paredzami un garlaicīgi. Varbūt tāpēc, ka atbildes uz to, kāpēc viss saiet dēlī, nav un nekad nebūs.

p.s. ak, un jā, Vronskis gan visur labs!