Antoņina Petrovna, noslēpusies aizkadrā, klusi čukst, ka šis, iespējams, ir pēdējais brīdis, kad bija jāievelk šasijas un jāpaceļas spārnos. Bet es jau viņu, kā parasti, neklausu - aiztraucos līksmi taurēdams kā pilnā gaitā skrienošs cisternu vilciens ar 60 vagoniem - kā vienmēr, lai arī es skaidri zinu, ka galā atrodas Peļevina 'dzeltenās bultas' tiltiņš.