joprojām nespēju pārstāt domāt par to, kā tolstojs astoņdesmit+ gadu vecumā nakts vidū bēga no mājām;

visa tā viņa dzīve, ai, es domāju, ja par to tā kārtīgi uzņemtu filmu, tad lai maksimāli precīzi visu atspoguļotu, tā varētu sākties kā normāla vēsturiska kostīmdrāma, un pamazām (līdzi paša tolstoja idejām un kāroto dzīvesveidu) transformēties, līdz uz beigām jau būtu sirreālistiska multiplikācija, kur bārdains, sagrabējis tolstojs, ar ārstu rokās sadevies, lec iekšā un ārā no vilcieniem tādā hipnotiskā riņķveida kustībā pa ekrānu; pašās beigās, rādot tos ļaužu pūļus, kas dodas apmeklēt viņa kapu, varbūt arī varētu atgriezties pie sākotnējā uzstādījuma, lai gan es varu iztēloties arī, kā to varētu stilīgi animēt