16:07
Aizgāju paēst pusdienas (ak jā, tagad pārbaudu teoriju par 2 ēdienreizēm dienā - jāatzīst, ka ar pustukšu vēderu laikaposms 11-15 tiek izmantots daudz racionālāk, nekā snaužot pie virpas ar piesistu māgu), lai uz nakti neuznāk vēlme pieēsties.
Tagad man ir kafijas krūze-termoss, ja tikai neskaito to, ka no rītiem vairs nedzeru kafiju (okei, pēdējos rītos, kamēr bērns slimo un naktīs ceļas, dzeru gan). Var staigāt pa biroju ar eksperta sejas izteiksmi, dot padomus un starplaikos iedzert kafiju, kura tiešām saglabājas karsta.
Uz ielas kāda sieviete bija iebāzusi galvu mašīnā, tā ka laukā bija tikai dibens un kautko meklēja. Uz ielas stāvēja meitenīte, mazliet vecāka par manējo un nodomāju - cik viegli var pazust bērns. Bērni nav vainīgi, ka vecākiem noķīlē smadzenes - ja viņi visu zinātu paši, tad tādi vecāki nemaz nebūtu vajadzīgi.
Kādā leksusā sēdēja divi džeki uzvalkos un lasīja lapas, uz kādām parasti drukā līgumus. Aizmugurē sēdēja sieviete saulesbrillēs. Saule tā smuki iespīdēja salonā, ļaujot labi saskatīt tur notiekošo. Padomāju - laikam tā vidējais čilī picas apmeklētājs iztēlojas saldās dzīves vizualizāciju, košļājot silto mīklu un blenžot pie sienas piekarinātajā teļļukā.