| |
[11. Nov 2005|15:33] |
|
nu ko lai es daru ar to savu dzīvošanu. no centra ārā negribas, vienīgais varētu pār tiltu jā pār akmens tiltu vislabāk mājās iet naktīs un rītos nākt prom bet tā savādāk nē, gribas tepat, lai vienmēr ar savām kājām var uz darbiņu un skolu un tā, lai nav jāmīcās, lai nav jāpaļaujās un jāgaida, lai var tikai uz sevi. nu prasības laikam par augstu, negribas vairs dzīvokli ar nemanām mēbelēm un saplīsušu logu, johaidī ka nu es ar sev saku tā nevar šis ir labs tas ir tuvu un vietā bet nu nevaru nomierināties, grauž pēc jauna mitekļa |
|
|
| Comments: |
es uzreiz atceros to vienu reizi, kad tu naaci maajas kaut kaa atraak no darba laikam un mees satikaamies uz akmens tilta, jo es laikam gaaju tajaa virzienaa, no kura tu naaci. un man bija ziepburbulji un taa mees tur staaveejaam un veejsh, jaa, veejsh bija. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}