Labi, tagad es jums pastāstīšu par sevi un mandarīniem, ja reiz iesāku pieminēt šos burvju augļus. Mandarīni, kā jau jūs te visi minat, ir absolūti ziemas augļi, jo kā mandarīni, tā ir siltas istabas un auksta āra. Pirmo reizi mandarīni mani parāva aiz rokas un ieguva maģisku nozīmi septītajā klasē, kad es no savas Ziemassvētku paciņas vienu mandarīnu aizsūtīju Imantam, jūs taču atcerieties, par viņu pirms kāda laiciņa jau stāstīja. Jā, un tad tā kļuva tradīcija - katrus ziemassvētkus es viņam devu vienu mandarīnu. Tad devītajā klasē mēs aizsākām tradīcīju Ziemassvētku ballē mētāties ar mandarīnu miziņām, kauja notika starp A,B un C klasi. Reizēm pat bija grūti dejot tuvu mūsu galdiņam, jo visa tuvākā teritorija bija bīstami slidena, jo kā zināms, uzkāpt uz mandarīna miziņas, nav nekāds joks. Jā, ir viena tāda laba bilde, tapusi 10.klasē, Valentīndienā, kur mandarīns ir galvenajā lomā - es neatceros stāstu, kāpēc biju nelaimīga, bet bildē, tātad, šādi elementi: Elīna skumja sēžu gultā, diezgan pusplika, turu sirsniņu rokās un man uz kājas ir mandarīns, blakus arī fizikas grāmata. Un tad vēl ieva nāca pie manis vienmēr ziemās un mēs dzērām tēju zaļajās krūzēs un ēdam mandarīnus, kā arī mandarīnu miziņas. Savukārt 11.klasē, kad biju Dānijā, es ēdu mandarīnus vien un nometu tā desmit kilogramus. Varbūt šoziem atkal vajadzēs pamēģināt.
Lieki piebilst, ka man no mandarīniem ir alerģija un ir pleķi uz sejas. bet nevaru neēst. jo šāāusmīgi garšo. Davai, Kaķīt, kad nāc mājās, tad atnes man,ja.