shoriits | Sep. 17th, 2003 @ 05:09 pm |
---|
shoriit gaidiiju trolejbusu pieturaa. apseedos blakus uz sola guljosham pusaugu kakjiitim... droshi vien bezpajumtnieks... viss taalaakais lika man aizdomaaties, ka buutiibaa esmu apseedusies blakus pati sev.
dziivniecinsh guleeja sabozies, kaa visas radiibas, kam truukst miilestiibas. es to noglaudiiju - nekaadas reakcijas ja kaads nav radis pie maiguma, tad tik viegli neatraisaas. galvenais - nepadoties. noglastiiju kakjiiti veel paaris reizhu... skjiet, tas noticeeja, ka glaasts tiesham domaats vinjam, nevis ir nejausha apstaaklju sakritiiba.
dziivniecinsh atsaucaas manas rokas pieskaarienam. iekaapis man kleepii patrina purninju gar zhaketes atloku un nolaiziija roku... man aciis saskreeja asaras. kakjeens paraudziijaas man aciis. vinjeejaas bija zaljas, manas - asarainas. taa es seedeeju ar kakji kleepii pieturaa. naca trolejbuss, labi, ka tas nebija maneejais.
beidzot man naacaas murraajosho radiibu no kleepja izcelt uz sola. es aizbraucu uz darbu. kakjis palika. vai es riikojos pareizi? vai es dariiju labi, ieraadiidama shim mazajam ciiniitaajam ar dziivi, ka pasaulee meedz buut arii maigums? vai nepadariiju vinju par vienu ceriibu un cieshanu bagaataaku (vai - nabagaaku???)? |
From: | duujs |
Date: |
September 17th, 2003 - 05:26 pm |
|
|
|
(Link) |
|
Hmm, nepatīk, ka man sariešas asara..
Tak tas ir visai diskutabls jautājums.. Diemžēl bieži nākas piedzīvot ko līdzīgu - brīdī, kad notici, Tevi pieviļ, sāpina..
Cilvēks savas jūtas, emocijas vēl var kaut cik kontrolēt (neiedomāties pārāk daudz, turēties pa gabalu utt.), bet kaķītis nav tik samaitāts - vai nu pieķeras no visas sirds vai skrāpē..
|
From: | shelly |
Date: |
September 17th, 2003 - 05:32 pm |
|
|
|
(Link) |
|
Ja mīlestības pavisam nebūtu bijis, tad viņš nedotos rokās.
From: | lapsa |
Date: |
September 17th, 2003 - 05:34 pm |
|
|
|
(Link) |
|
tas, ka vinsh tur taa seedeeja un nebeega, nenoziimee, ka zinaaja, kas ir miilestiiba
varbuut veel nezinaaja, kas ir naids...
From: | dormeo |
Date: |
September 19th, 2003 - 10:25 am |
|
|
|
(Link) |
|
tas ir sāpīgs moments, kad tu dod mirkli, sauksim to par mīlestību, un jau pēc brīža tu aizej prom un atstāj viņu vienu. kaut arī neko neesi solījusi un gribējusi tikai labu. Bet viņš ir atvēries un palicis kails, maximāli sacerējies, ka varbūt tiešām būs pienācis viņa laimīgais mirklis. A moš kaķi pieņem to, ka šis mirklis ir jauks, bet drīz tā vairs nebūs? Tādu teoriju es cenšos piekopt - ņemt tikai to, ko tobrīd var paņemt, neprasīt un neiekārot vairāk, bet reāli dzīvē tas ir ššššausmīgi grūti...
|
From: | eximius |
Date: |
September 17th, 2003 - 09:40 pm |
|
|
|
(Link) |
|
nju katrai moneetai divas puses - it kaa esam atbildiigi par tiem, ko esam pieradinaajushi, bet arii - katrs ir atbildiigs par to, ka ljaavaas pieradinaaties...
aarpus pieradiinaashanas aspekta un koncentreejoties uz mirklja perspektiivu, ir lietderiigi uz slikto skatities apgrieztaa binoklii, bet uz labo neapgrieztaa (ja vadaas no temporaalaa "attaaluma" nevis metriskaas sisteemas)....
|
|