Shelly -

11:00 am

Pusi nakts sapņoju par omi. Piemēram, mēs sastrīdējāmies, jo viņa ar draudzeni bija sabojājušas putekļsūcēju. Par manu naudu pirkto putekļsūcēju! Viņa man pārmeta, ka es nepievēršot viņai tik daudz uzmanības kā viņa būtu pelnījusi, es atbildēju, ka man pusstundu bija jāgaida, pirms viņa beidz tarkškēt pa telefonu pat tikai tāpēc, lai pateiktu par to pašu putekļsūcēju. Bet visbriesmīgākais bija sapnis, kur uz mūsmājām, kas patiešām izskatījās 1:1 pēc mūsmājām, atnāva nāve. Vispirms no savas istabas izdzirdēju tādu pīkstīgu balstiņu, kādā varētu runāt modinātājpulkstenis, tā teica "labrīt", un mani pārņēma milzīgas šausmas, es izlikos, ka guļu, jo man tas likās mazāk bīstami, bet tad es tomēr piecēlos un gāju skatīties uz omas istabu. Tur bija ome un maza tieva sieviņa, kas teica, ka ir nāve, ome teica, lai es pazūdot, jo tas esot bīstami, un nevar zināt, kas sanāks, arī nāve tam piebalsoja, jā, jā, es jau pēc omes, bet varu nejauši paņemt arī tevi, bet man uznāca milzu dusmas, es metos nāvei virsū, atņēmu viņas baisos ieročus, kas izskatījās pēc kaut kādiem lineāliem, un izmetu tos pa virtuves logu, kas man likās pavisam droša rīcība šādos gadījumos. Pēc tam izvadīju nāvi pa durvīm, un pie pašām durvīm nāve pagriezās un teica, ka nākošreiz viņa neņemšot mani nejauši, un teica viņa to tik naidpilni, ka man kļuva skaidrs - nākamreiz nāks tieši pēc manis.
Pamodos galīgi nosvīdusi. Un pagāja vairākas minūtes, līdz es apjautu, ka omei nekas vairs nedraud, viņa mazo, tievo sieviņu ir sastapusi jau pirms gadiem diviem.