krēpjlācis - Saskaņas Centrs [entries|archive|friends|userinfo]
krēpjlācis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Saskaņas Centrs [Mar. 10th, 2011|12:25 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
eu tiešām, es tagad skaipoju ar schiz un domāju... a jūs kāds esat padomājuši par Saskaņas Centru? kādas vispār ir viņu politiskās nostādnes? izņemot, protams, ultrauzsveramo faktu, ka viņi, lūk, ir KRIEVI. vāu, un tas, protams, ir tik totāli ĀSOM, ka viņi ir krievi, ka viss pārējais kļūst totāli mazsvarīgs. varbūt vajag nodibnāt, piemēram, vislatvijas poļu vai azerbeidžāņu partiju? bet, ja nu arī pārējais kādu interesē, tad nu piedāvāju ielūkoties programmā, kurā atradīsim arī tādas lietas kā -
69. Paredzēt valsts budžetā pietiekamu finansējumu vienai no lielākajām Latvijas kultūras bagātībām – Vispārējiem Dziesmu un Deju svētkiem, vienlaicīgi demokratizējot un paplašinot svētku programmu un dodot iespēju svētkos piedalīties lielākam dalībnieku un skatītāju skaitam; ok, cerams ir intriga, uz priekšu :

Politisko partiju apvienības “Saskaņas centrs” (SC) programma 10.Saeimas vēlēšanās

Mūsu vērtības

SC nosaka mērķus un politisku uzdevumu risināšanas līdzekļus, savu politisko pozīciju, vadoties pēc šādām prioritātēm (vērtībām):
– cilvēka veselība,
– ģimene,
– darbs,
– starpetniskā saskaņa.

SC ir uzticīga sociāldemokrātiskajiem ideāliem  brīvībai, sociālajam taisnīgumam un solidaritātei.



Mūsu mērķis

Finansiālā un ekonomiskā krīze pierāda neoliberālā kapitālisma kaitīgumu, jo tas ir izraisījis nabadzību, sociālo neaizsargātību un ekonomiskus satricinājumus, pirmām kārtām valstīs ar nelielu iekšējo tirgu. Latviju ilgus gadus pārvaldīja labējās partijas, kas atradās neoliberālu padomdevēju hipnozes varā. Viņu politika noveda pie tā, ka krīze skāra Latviju smagāk kā jebkuru citu Eiropas valsti. Acīmredzami, ka labējie nespēj to pārvarēt, vien nolemt valsti parādiem.

SC mērķis – sociāli atbildīgas valsts politikas īstenošana un sociāli atbildīgas ekonomikas izveidošana, kas jebkuros ārpolitikas un ārējās ekonomikas nosacījumu apstākļos, nemainīgi sekojot mūsu vērtībām, nodrošinātu noturīgu sabiedrības attīstību ilgtermiņā un katra valsts iedzīvotāja labklājību.

Galvenais uzdevums

Tikai tad, kad apstāsies Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās emigrācijas un mirstības pārsvara pār dzimstību rezultātā, kas rada tautas izzušanas draudus, būs pamats uzsvērt, ka valsts ir pārvarējusi ilggadēju sistēmas krīzi. Nav attaisnojama tāda valsts politika, kuras ietvaros Latvijas iedzīvotāji atsakās radīt bērnus un aizbrauc no valsts. Mēs īstenosim ilglaicīgu demogrāfisko programmu, kas veicinās jaunu ģimeņu veidošanu, bērnu radīšanu un audzināšanu, kas pārtrauks iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem uz pilsētām un veicinās Latvijas iedzīvotāju atgriešanos dzimtenē. Latvija pastāvēs, ja katrā ģimenē būs vismaz divi bērni.

Mūsu valsts politikas galvenie uzdevumi

SC uzskata, ka izvirzītā mērķa sasniegšanai nepieciešams:

valsts pārvaldē

1. Samazināt motivāciju korupcijai; tajā skaitā valsts pārvaldes sistēmā konsekventi nodalīt likumdevēja varu no izpildvaras;
2. Konsekventi izskaust politisko partiju ietekmi uz valsts un pašvaldību amatpersonām; tajā skaitā depolitizēt ministriju departamentu un pašvaldību domju vadību, valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību padomju un valžu vadību;

starpetniskajās attiecībās

3. Īstenot saskaņas politiku, kuras mērķis ir starpetniskā uzticēšanās. Saskaņas politikas pamatā ir cieņas parādīšana dažādu etnisko grupu interesēm, vērtībām un vēsturiskajai pieredzei. Tas nozīmē:
3.1. Visu Latvijas iedzīvotāju atbildību par latviešu valodas saglabāšanu, tās prasmi un lietošanu;
3.2. Krievu kultūras un krievu valodas atzīšanu, tāpat kā citu Latvijas mazākumtautību kultūras atzīšanu, par Latvijas kultūras neatņemamo daļu un vērtību; valsts atbildība par to saglabāšanu un attīstību;
3.3. Cieņas izrādīšanu tiem milzīgajiem upuriem, ko Latvijas iedzīvotāju iepriekšējām paaudzēm ir nesuši pasaules kari cīņā pret tirāniju un netaisnību, lai Eiropā valdītu brīvība, demokrātija un cilvēktiesības;
3.4. Līdzcietību to režīmu upuriem, kuros tika izdzēsti tūkstošiem dzīvību, salauztas cilvēku dzīves un sašķelta sabiedrība;
3.5. Atzīšanu, ka visi Latvijas iedzīvotāji, kas šeit dzimuši vai apmetušies uz dzīvi padomju laikos, ir piederīgi Latvijai un ir tās vērtība;
4. Pieņemt Saeimas deklarāciju par starpetnisku uzticēšanos;
5. Pieņemt valsts sabiedrības integrācijas programmu, kuras pamatprincips – Latvijas etnisko grupu interešu ievērošana;

ārpolitiskajās attiecībās

6. ES lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā aizstāvēt Latvijas uzņēmēju un zemnieku intereses, nepakļauties protekcionisma politikai un diskriminācijai, atbalstīt vienotu sociālās aizsardzības standartu izstrādes ideju;
7. Attīstīt konstruktīvu sadarbību ar Krieviju, Baltkrieviju un citām NVS valstīm – atšķirīgai vēsturisko notikumu interpretācijai nav jābūt par šķērsli savstarpēji izdevīgai sadarbībai ekonomikas, transporta, zinātnes, kultūras, izglītības, tūrisma, noziedzības apkarošanas u.c. jomās;
8. Piedalīties demokrātijas un cilvēka tiesību principu aizsardzībā un popularizēšanā trešās pasaules valstīs, tajā skaitā attīstības politikas ietvaros, diplomātiskajās misijās un sarunās par konfliktu novēršanu un noregulēšanu miera ceļā;
9. Nodrošināt konsulārās aizsardzības un pakalpojumu pieejamību un augstu kvalitāti, tajā skaitā Latvijas pilsoņiem, kas izbraukuši uz ārvalstīm, – lai veicinātu saiknes saglabāšanu ar Latviju;

cilvēka tiesību nodrošināšanā

10. Pašvaldību vēlēšanās piešķirt balsstiesības visiem nepilsoņiem un personām, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja un kuras dzīvo konkrētās pašvaldības teritorijā ne mazāk kā trīs gadus;
11. Latvijas pilsonību piešķirt visiem Latvijā dzimušajiem;
12. Nepilsoņus un pilsoņus novienādot pensiju nodrošinājuma ziņā, kā arī attiecībā uz tiesībām saņemt politiski represētās personas statusu;
13. Latgaliešu valodai piešķirt reģionālās oficiālās valodas statusu (latgaliešu valodas izmantošana iedzīvotāju starpā un saziņā ar Latgales valsts un pašvaldības institūcijām, valsts atbalsts latgaliešu valodai līdztekus līvu valodai);
14. Latvijas likumdošanā ieviest Eiropas Padomes Vispārējās Mazākumtautību aizsardzības konvencijas normas, tajā skaitā:
14.1. Izmantot mazākumtautību valodas saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm vietās, kur mazākumtautības dzīvo tradicionāli vai ievērojamā skaitā;
14.2. Paplašināt iespējas izmantot mazākumtautību valodas, lai iegūtu izglītību visu līmeņu mācību iestādēs, ja tam ir pietiekams pieprasījums;
14.3. Radīt atbilstošus apstākļus to pasniedzēju sagatavošanai, kas māca mazākumtautību valodās;
15. Nodrošināt apstākļus, lai personas ar īpašām vajadzībām (invalīdi) varētu pilntiesīgi piedalīties visās sabiedrības dzīves jomās;
16. Ratificēt Eiropas Cilvēka tiesību konvencijas 12. protokolu (vispārējs diskriminācijas aizliegums);
17. Konsekventi un pilnā apjomā pildīt diskrimināciju apkarojošo Eiropas Savienības (ES) direktīvu normas;
18. Ratificēt Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu un sniegt Latvijas iedzīvotājiem tiesības ar individuālām sūdzībām vērsties Eiropas Sociālajā komitejā, kura uzrauga Hartas izpildi;

budžeta un finanšu politikā

19. Veikt nodokļu sistēmas reformu, lai līdztekus valsts maksātspējas saglabāšanai nodrošinātu arī augstu motivāciju ekonomikas attīstībai, mazinātu interesi izvairīties no nodokļu maksāšanas, kā arī novērstu destruktīvu spekulatīvā kapitāla ietekmi; šai nolūkā ekonomiski pamatotā laika posmā nodokļu slogu pārcelt no ražošanas rezultāta uz dabas un neražojošiem resursiem, tajā skaitā:
19.1. samazināt nodokļus ražošanas rezultātam, kas ietver ražošanas izdevumus (ienākuma nodokļus, pievienotās vērtības nodokli);
19.2. veikt zemesgabalu pārvērtēšanu atkarībā no to izmantošanas un padarīt zemi par nodokļu sistēmas pamatu;
19.3. samazināt nodokļus par ēkām un būvēm;
19.4. atbrīvot no nodokļiem nelielas dzīvojamās telpas;
19.5. ieviest progresīvo ienākuma nodokli;
19.6. ieviest vai palielināt nodokļus neražojošiem resursiem (piemēram, luksusa priekšmetiem);

ekonomikā

20. Īstenot paātrinātu rūpnieciskās attīstības politiku:
20.1. radīt atbalsta sistēmu projektu izstrādei un Eiropas fondu līdzekļu apgūšanai. Par prioritārām atzīt šādas nozares: a) rūpniecības un lauksaimniecības attīstību, b) importa aizstāšanu un eksportu, c) enerģijas resursu attīstību;
20.2. nodibināt valsts attīstības banku kreditēšanai un garantiju sniegšanai mazajam un vidējam biznesam un projektu atbalstam prioritārajos ekonomikas virzienos;
20.3. par prioritārām atzīt šādas nozares un ekonomiskās aktivitātes: a) tradicionālās nozares – kokrūpniecību, pārtikas rūpniecību (kontekstā ar lauksaimniecības attīstību), b) transportu un loģistiku, ķīmisko rūpniecību (t.sk. farmāciju), c) jaunās progresīvās nozares (optiku, elektroniku, polimērus), kā arī citu nozaru „nacionālos čempionus” (pēc Francijas un Vācijas parauga);
20.4. īstenot kvalificētu darbinieku sagatavošanas programmu, darbavietu radīšanas programmu un investoru piesaistīšanas programmu; piešķirt nodokļu atlaides un realizēt stratēģisko nozaru ārpustarifu stimulācijas pasākumus; veikt valsts investīcijas infrastruktūras attīstībā (ostās, dzelzceļos, autoceļos); veikt eksporta mārketingu un jaunu tirgu apgūšanu; paredzēt valsts finansējumu prioritāro nozaru pētniecībai un attīstībai („R&D”);
21. Izveidot valsts uzņēmumus nozarēs, kuras nodrošina lielu skaitu darbavietu (piemēram, ceļu būvē, transportā); veikt aktīvu investīciju politiku, lai radītu darbavietas nozarēs, kurām ir liela pievienotā vērtība;
22. Valsts ekonomiskā uzplaukuma pamatā likt ražošanu un pakalpojumus, kas balstās uz mūsdienu tehnoloģijām, kam nav vajadzīgs liels energopatēriņš, kam ir maz oglekļa izmešu un kas veicina importa aizstāšanu un eksporta tirgu apgūšanu;
23. Palielināt atjaunojamo enerģijas resursu īpatsvara izmantošanu saistībā ar enerģijas taupības pasākumiem; izveidot autonomu ekoloģiski tīru elektroenerģijas ražotāju tīklu; pārorientēt ekonomiku uz Latvijā ražotas elektroenerģijas izmantošanu;
24. Sniegt prioritāru atbalstu medicīnas, izglītības un zinātnes attīstībai kā ekonomikas nozarēm, kuras spēj nodrošināt augstus ienākumus ar minimālu enerģijas patēriņu;
25. Atjaunot vēsturiskās ekonomiskās saites ar ģeogrāfiskajiem kaimiņiem, tajā skaitā ar Krieviju un Baltkrieviju; īpašu uzmanību veltīt ekonomisko attiecību attīstībai ar Krievijas un Baltkrievijas pierobežas rajoniem;

tajā skaitā lauksaimniecībā

26. Veicināt agrorūpniecisko kooperatīvu attīstību un atbalstīt tos visos ražošanas ciklos, tajā skaitā lauksaimniecības tehnikas nomas centru, pārstrādes kooperatīvu, noieta vietu (lauksaimniecības produkcijas tirdziņu attīstība, vietas lielveikalos) izveidošanā;
27. Attīstīt laukos bioenerģijas ražošanu, kurā par izejmateriāliem izmanto ātraudzīgos augus un kūdru;
28. Atjaunot agronomu sagatavošanu Latvijas augstskolā;
29. Veicināt kviešu kultivēšanu, biodegvielas izejvielu kultivēšanu, ekoloģiskās pārtikas ražošanu (radot nišas produktus eksportam), kā arī ekotūrisma attīstību;

tiesību sistēmā

30. Veikt Saeimas vēlēšanu un pašvaldību domju vēlēšanu sistēmas reformu – pāriet no proporcionālās sistēmas, kurā deputātu mandāti tiek sadalīti starp kandidātu sarakstiem proporcionāli balsīm, kas nodotas par kandidātu sarakstiem, uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kurā deputātu mandātus saņem kandidāti, kas saņēmuši vēlētāju balsu vairākumu vēlēšanu apgabalā, kurā viņi balotējas, vai arī uz jaukto – proporcionāli mažoritāro vēlēšanu sistēmu;
31. Būtiski paātrināt lietu izskatīšanu tiesā, nepasliktinot to izskatīšanas kvalitāti;
32. Izveidot valsts advokātu institūciju, lai sniegtu kvalificētu bezmaksas tiesisko palīdzību maznodrošinātām un trūcīgām personām, kuras vēršas tiesās, valsts un pašvaldību iestādēs;
33. Ministru kabineta sēdēs jautājumus par neplānotiem izdevumiem, par iespējamiem pārkāpumiem valsts pārvaldē, par neracionālu budžeta līdzekļu izmantošanu izskatīt Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras pārstāvju klātbūtnē;
34. Izstrādāt un īstenot ieslodzījuma vietu modernizēšanas un jaunu ieslodzījuma vietu celtniecības programmu, lai nodrošinātu civilizētu uzliktā soda izpildi;

tiesiskās kārtības aizsardzībā

35. Izveidot vienotu sabiedriskās kārtības sargāšanas sistēmu; šai nolūkā pašvaldības policiju iekļaut Valsts policijas Kārtības policijā;
36. Neatstāt bez uzmanības nevienu sīku tiesību pārkāpumu tikai tādēļ, ka ir nopietnāki pārkāpumi; šai nolūkā:
36.1. ieviest pastāvīgu noziedzības attīstības tendenču monitoringu gan visā valstī, gan atsevišķas pilsētās un novados, lai nodrošinātu policijas spēku stratēģisku sadali;
36.2. nodrošināt patrulēšanai, likumpārkāpēju aizturēšanai un noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai nepieciešamo policijas spēku daudzumu;
  iedzīvotāju sociālo vajadzību apmierināšanā
  • nodarbinātība

37. Tiekties nodrošināt iedzīvotāju pilnīgu nodarbinātību;
38. Likumdošanā izdarīt nepieciešamos grozījumus, lai arodbiedrībām un algotajiem darbiniekiem nodrošinātu iespēju veikt solidaritātes streikus;

  • algas, pensijas, pabalsti, apdrošināšana

39. Nodrošināt veselības apdrošināšanu skolotājiem, bērnudārzu audzinātājiem, kā arī veselības aizsardzības un tiesiskās kārtības darbiniekiem, kuri saskarsmē ar klientiem tiek pakļauti psiholoģiskam riskam;
40. Minimālo pensiju noteikt iztikas minimuma apjomā;
41. Atcelt pensiju aplikšanu ar nodokļiem;
42. Noteikt, ka to pakalpojumu cenu aprēķinā, kurus trūcīgajiem un maznodrošinātajiem sniedz valsts un pašvaldību uzņēmumi, netiek iekļauta uzņēmuma peļņa, bet tikai pakalpojuma pašizmaksa;

  • bērnības aizsardzība

43. Noteikt bērna kopšanas pabalstu līdz divu gadu vecumam, kad bērns sāk apmeklēt bērnudārzu, valstī noteiktā iztikas minimuma apjomā;
44. Panākt, lai bāreņu uzturēšana, audzināšana un izglītošana bērnunamos viņiem nodrošinātu profesijas iegūšanu, nepieciešamo psiholoģisko briedumu konkurencei darba tirgū un mērķtiecīgai karjeras izaugsmei;
45. Veicināt bāreņu nodošanu audžuģimenēm, kā arī adopciju; noteikt pabalstu par adoptētu vai audžuģimenē audzināšanā pieņemtu bērnu 80% apmērā no vidējās summas, kas tiek piešķirta bērna uzturēšanai bērnunamā;
46. Invaliditātei kopš bērnības pensijas līmeni noteikt 80% apmērā no vidējās summas, kas tiek piešķirta bērna uzturēšanai bērnunamā;
47. Nodrošināt valsts atbalstu daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu bērnu atpūtai vasarā;

  • nodrošināšana ar dzīvokli

48. Atjaunot īrnieku pārcelšanās no denacionalizētajām mājām programmas daļēju finansēšanu no valsts līdzekļiem;

veselības aprūpē

49. Izveidot pacientiem un mediķiem saprotamu veselības aprūpes sistēmu, kura atbilstu pacientu interesēm un būtu veidota atbilstoši pasaules standartiem, kurā tiktu nodrošināta godīga konkurence gan privāto, gan publisko pakalpojumu sniedzējiem un būtu garantēta efektīva finansēšana un kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Pacientu aprūpei jābūt maksimāli rezultatīvai, nodrošinot iespējami plašāku pacienta izmeklēšanu un ārstēšanu ambulatorās veselības aprūpes līmenī. Stacionāro un rehabilitācijas ārstniecības iestāžu tīklam jābūt vienmērīgi izvietotam visā Latvijas teritorijā, lai iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas un ienākumu līmeņa šiem pakalpojumi būtu vienādi pieejami.
50. Uzlabot profilaktiskās aprūpes sistēmu, atjaunot profilaktiskās apskates, lai panāktu agrīnu saslimšanu diagnosticēšanu.
51. Izstrādāt un ieviest veselības veicināšanas pasākumu programmu.
54. Racionāli izmantot pieejamos resursus (finanšu līdzekļus, tehnoloģijas, personālu, ēkas un aprīkojumu) un, plānojot jaunas investīcijas, paredzēt to izmantošanu ilgtermiņā.
55. Atbalstīt ārstniecības personāla izglītību un medicīnas zinātnes attīstību, ņemot vērā veselības aprūpes sistēmas vajadzības.
56. Pieņemt veselības aprūpes ietvarlikumu, kurā tiktu noteiktas iedzīvotāju, valsts un pašvaldību tiesības, pienākumi, atbildība un savstarpējā sadarbība veselības aprūpes jomā. Veikt esošo normatīvo aktu revīziju, lai tos vienkāršotu un samazinātu birokrātisko slogu.
57. Četru gadu laikā palielināt veselības aprūpes finansējuma līmeni līdz 5% no IKP;

izglītībā

58. Palielināt pirmsskolas audzināšanas un izglītības pieejamību, kas pamatota uz dažādu privātīpašuma formu vienlīdzību un kas, būdama ekonomiski efektīva, nodrošina pakalpojumu augstu kvalitāti;
59. Nodrošināt efektīvu uzraudzību, lai izglītībā tiktu iesaistīti bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem, kā arī nodrošināt vienādas izglītības iespējas bērniem no ģimenēm ar dažādiem ienākumiem;
60. Ieviest obligāto vidējo (vispārējo un profesionālo) izglītību un pakāpeniski līdz 75% palielināt budžeta vietu skaitu augstskolās speciālistu sagatavošanai ekonomikas prioritārajās nozarēs;
61. Īstenot valsts profesionālo mācību iestāžu tīkla optimizācijas programmu atbilstoši vajadzībām un nacionālā un reģionālā darba tirgus attīstības prognozēm, atbilstoši nodarbinātības struktūrai, demogrāfiskām prognozēm un resursu optimālai izmantošanai;
62. Konsekventi īstenot sabiedrības integrācijas politiku, izmantojot izglītību kā daudznacionālās sabiedrības integrācijas galveno līdzekli;
63. Atbalstīt mazākumtautībām piederošo personu vēlmi iegūt izglītību ģimenes valodā;
64. Nodrošināt skolotāju sagatavošanu mazākumtautību skolām, pilnveidot viņu profesionālo kvalifikāciju, izstrādāt un izdot nepieciešamos mācību līdzekļus;
65. Veikt augstākās izglītības un zinātnes strukturālās reformas, kas vērstas uz:
65.1. ieguldīto resursu izmantošanas un atdeves efektivitātes paaugstināšanu,
65.2. konkurētspēju starptautiskajā tirgū,
65.3. tautsaimniecības attīstību, pateicoties speciālistu pilnveidošanai un tehnoloģiju atjaunošanai;
66. Ieviest pedagogu un citu izglītības sistēmas darbinieku darba diferencētu atalgojumu;
67. Nodrošināt pusaudžiem masveida nodarbības ar sportu un fiziskiem vingrinājumiem kā veselīga dzīvesveida audzināšanas pamatu; šai nolūkā veicināt skolās sporta zāļu un laukumu atjaunošanu, attīstīt sporta klubu tīklu un atbilstošu materiālo bāzi;

kultūras politikā

68. Nodrošināt valsts atbalstu mūzikas un mākslas skolu saglabāšanai, kā arī jauniem talantiem, piešķirot īpašas valsts stipendijas tādā apmērā, lai tās segtu ne tikai izdzīvošanu, bet arī iespējas profesionāli pilnveidot savu talantu;
69. Paredzēt valsts budžetā pietiekamu finansējumu vienai no lielākajām Latvijas kultūras bagātībām – Vispārējiem Dziesmu un Deju svētkiem, vienlaicīgi demokratizējot un paplašinot svētku programmu un dodot iespēju svētkos piedalīties lielākam dalībnieku un skatītāju skaitam;
70. Veicināt un atbalstīt Latvijā dzīvojošo etnisko minoritāšu kultūras saglabāšanu, finansējot to no īpašas valsts programmas;
71. Atbalstīt Kultūras nozaru balvu tradīcijas un celt to popularitāti sabiedrībā, kā arī veicināt atklātus un saprotamus nomināciju kritērijus;
72. Saglabāt visus kultūras, vēstures un vides pieminekļus, paredzot finansējumu to uzturēšanai;
73. Garantēt pietiekamu valsts atbalstu modernas nacionālās kino industrijas attīstībai, kā galveno uzdevumu uzstādot izglītojošu, vēsturisku dokumentālu un mākslas filmu uzņemšanu;
74. Nodrošināt tādu biļešu cenu un atlaižu politiku operā un teātros, kas veicinātu studējošās jaunatnes izglītošanu;
75. Paredzēt īpašu atbalstu no Latvijas aizbraukušo “ekonomisko bēgļu” – jaunās emigrantu paaudzes - kultūras saišu saglabāšanai ar dzimteni;
76. Izveidot Latvijas Emigrācijas kultūras centru, kur tiktu pārstāvēta gan rietumu, gan austrumu latviešu emigrācijas kultūra un vēsture;
77. Veikt nepieciešamos muzeju, bibliotēku, teātru, arhīvu u.c. valsts kultūras iestāžu plānveida remontu un rekonstrukcijas, piesaistot ES finansējumu.
linkpost comment