22 February 2005 @ 08:58 pm
Nebija, no kā piepīpēt  
Man bija, ko teikt.
Bet es aizmirsu.
Citēt Tolkīnu? Nē.
Nupat atkal nekā negribas.
Ir slikti, tikko vēmu un visu slikti redzu.
Es tajā jobanā bibliotēkā nosēdēju 4 stundas.
Es gribēju, mājup ejot, uzpīpēt.
Nevienam nebija ne šķiltavu, ne sērkociņu.
Man pašai riebjas, ka es smēķēju. Bet nu. Nu bet.
Man daudz kas var riebties un riebjas.
Man riebjas klusā centra smarža. Es nesaprotu, kas tur tik ļoti vienmēr var smirdēt.
Es ļoti nokaunējos no Zeļļa.
Vilinošas reklāmas man pienāk uz īmeilu. Matejs. Par to, ka iespēja pastāv vienmēr.
Un ir tik jauki, ka ir lietas, kas nemitīgi atgādina, cik nejēdzīgi es jūtos.
Nakti negulēšu. Jāstrādā. Laikam. Ja, Kārli?
Es sev riebjos.
 
 
( Post a new comment )
[info]special_k on February 23rd, 2005 - 08:31 am
padomaa par to,cik forši būs tad, kad Tu to izdarīsi... - atceries, ka pēc rajona lasījumiem šo to var pielabot! (vismazmees vareejaam). kad pabeigsi un nodosi laikaa, sajuuta buus fenomenaala! :))
(Reply) (Link)