Man bija, ko teikt.
Bet es aizmirsu.
Citēt Tolkīnu? Nē.
Nupat atkal nekā negribas.
Ir slikti, tikko vēmu un visu slikti redzu.
Es tajā jobanā bibliotēkā nosēdēju 4 stundas.
Es gribēju, mājup ejot, uzpīpēt.
Nevienam nebija ne šķiltavu, ne sērkociņu.
Man pašai riebjas, ka es smēķēju. Bet nu. Nu bet.
Man daudz kas var riebties un riebjas.
Man riebjas klusā centra smarža. Es nesaprotu, kas tur tik ļoti vienmēr var smirdēt.
Es ļoti nokaunējos no Zeļļa.
Vilinošas reklāmas man pienāk uz īmeilu. Matejs. Par to, ka iespēja pastāv vienmēr.
Un ir tik jauki, ka ir lietas, kas nemitīgi atgādina, cik nejēdzīgi es jūtos.
Nakti negulēšu. Jāstrādā. Laikam. Ja, Kārli?
Es sev riebjos.
Quand j'étais loup - Post a comment
rebeka (
rebeka) wrote on February 22nd, 2005 at 08:58 pm
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
Nebija, no kā piepīpēt