šonakt sapņoju, ka biju aizgājusi vēlreiz uz fišera izstādi, un tur teica, ka būšot komentāri no autora - tagad no rīta izlasīju, ka tā tiešām ir patiesība, šodien tiešām pats autors būs izstādē. mazliet biedējoši, tāda atbilstība realitātei, haha, ņemot vērā, ka vēl šonakts sapņos man bijušais klasesbiedrs mārtiņš seilis trīsreiz iešāva galvā, tad es nevarēju saprast, vai esmu mirusi, bet izrādījās, ka nebiju, pieņēmu, ka varbūt viņš nav trāpījis. pēc tam bija kaut kāda lidināšanās gar jūrmalu, bet tad viņu baseinā nošāva viena paveca kundze, lika visiem viņa iepriekš izvēlētajiem upuriem sakāpt baseina ģērbtuvju skapīšos, un pa vienam šāva nost, mani gan nez kāpēc palaida pagalmā un nošāva no mugurpuses. miršanas sajūta bija tāda pati, kā parasti, sākās ar bailēm no sāpēm, tad sapratu, ka nekādas baigās sāpes nejūtu, un ar interesi gaidīju, kas notiks, kad nomiršu, viss samiglojās, aptumšojās un implodēja, es pamodos.