Pēdējā laikā naudas trūkums un tas, ka īpaši nav arī spēka kaut ko darīt, noveduši pie tā, ka bieži vien brīvdienas mums ar vīru paiet tā vidēji. Šoreiz gan sanāca tieši tā, kā tam vajadzētu būt.
Piektdienas vakarā bija tiešām burvīgs spēļu vakars, ar daudz cilvēkiem un īstu spēļu vakara atmosfēru. Nospēlējāmies līdz 13.30, jo ilgāk nevarējām - no rīta bija tomēr jāceļas un jāgatavojas uz tālāku ceļu. Bet izspēlēju Dixit un Nightfall, kas priecēja. Redzēju glītu dekoltē :)
Sestdienas rītā jau diezgan agri devos kopā ar Koku un Aiju M. sen gaidītā pasākumā. Vikkas forumā iepazinos ar ļoti jauku vikāni no Lietuvas, Jonavas. Tā kā vikāņu ir tik maz, tad jāizmanto bija iespēja iepazīties un parunāties. Viņam ir kopa 3 cilvēku sastāvā, bet satikām tikai viņu, jo pārējās biedrenes dzīvo tālu no Jonavas. Cilvēks ļoti, ļoti interesants, aizrautīgs un iedvesmojošs. Apskatījām ļoti skaistu, milzīgu pilskalnu upes malā, kādu Latvijā neesmu redzējusi. Visaizraujošāk tomēr bija redzēt kopas iekārtoto svētvietiņu mežā. Mums tādas speciālas vietas nav, bet varbūt vajadzētu? Burvīga enerģija, skaisti iekārtots ar elementu simboliem. Tieši cauri aplim bija izgājis alnis - īsts ragainais dievs. Pēc tam paēdām garšīgus lietuviešu ēdienus un padzērām garšīgu lietuviešu alu. Atgādināja brenguli.
Pēc tam atpakaļceļā devāmies cauri Dāviņiem, kur mūs ar Koku izlaida doties satikties ar vecmāmiņas māsu - man ļoti mīļu tanti. Sarunas, garšīgas kotletes, joki un omulīga atmosfēra.
Svētdienas rīta krāmējām malku un pēc tam devāmies uz Dāviņiem netālu esošo mežiņu, kur es sajutu ļoti spēcīgu enerģiju. Pēdējā laikā tik ļoti izbaudu katru brīdi dabā. Uzņemto enerģiju varējām iztērēt pikojoties, tas bija tik jautri.
Pēcpusdienā devāmies mājās uz Rīgu un mani uzaicināja padzert tēju draugs. Saņēmu uz galda uzzīmētu bultiņu un sirsniņu. Ai, viņš ir garšīgs.
Vēlāk vakarā lasīju Vampire Lestat un jutos tīri laimīga, šī grāmata ir ļoti burvīgs nosēgums piepildītai nedēļas nogalei.