Un jāsaka, ka ļoti maldās tie, kas uzskata, ka ar apreibināšanos nevar panākt kaut vai īslaicīgu laimi. Var gan, tāpat kā ar aizmiršanos. Protams, es nedomāju, ka tā var ilgt ilgāku laiku, bet dažas aizmiršanās un apreibināšanās reizes ir bijušas tīri pielīdzināmas laimes mirkļiem.
Es tiešām gribētu iemīlēties, vēlreiz, taču apzinos, ka tā sabrukuma čupiņa, kas esmu tagad, diez vai var kādu ieinteresēt.
Bet par spīti un paradoksālā kārtā es ļoti daudz ko izdaru, izplānoju, iesāku, izdomāju, un, ja pienāks laiks, kad man arī būs vēlme kaut ko darīt un ieguldīt enerģiju, tad visam vispār būtu jāiet uz pilnīgu urrā (tā kā tajā +100500 video - URRĀ!! kad kādam iesperts pa žokli).
Pilnīga kvantu fizika (jo tā ir visparadoksālākā sfēra, kuru zinu).
Bet vispār, viss notiek, ļoti jocīgā kārtā notiek, pat ja kāju noskūšana liekas grūtākais darbs pasaulē.