Vakar biju uz DaVinči kodu, un uz Smēķēt atļauts, tad izstaigāju visas grāmatnīcas, meklēdama un neatrazdama Kapteiņa Granta bērnus un tad vēl Māri satiku pēc 2 gadu nesatikšanas. Laikam jau tik viegli bija, jo nebija Koknesē. Māris tagad ir daudz priecīgāks, gaišāks un pret mani izturīgāks, tas ir labi. :