| May. 24th, 2011 12:46 am ar ko mēs runājām par skaudību? šķiet, ar e. sen. par to, ka nekad nedrīkst ļauties, nekas tā tevi nenograuzīs.
un tomēr tik vilinoši. šņākt savā nodabā.
kamēr greizsirdība man liekas asintiņas uzsitošs jaukums, skaudība, tik briesmīgs nāves grēks.
jo tas prasa tādu drosmi, vainot tikai sevi, nevis apstākļus, nevis kaut kādus otršķirīgus sīkumus.
tiesāt tikai sevi.
izmērīt tikai sevi.
nesalīdzināt. ja salīdzināt- caur smaidiem.
es lūdzu tevi atkal un atkal, tu tur augšā. dari ko darīdams, liec mani kur likdams, neļauj man apskaust citus, ļauj man skatīties uz sevi un saviem baļķiem tā vietā, neļauj man kļūt indīgai, caur skaudību nāk nebrīve un nekas vairāk. ļauj man izsapņot manu sapni par pilnīgu brīvību, liec man vilties sevī, ne sevī blakus citiem.
arlabunakti, pasaule ar skaistajām debesīm. Leave a comment    |
