Atzīšanās sev/Tev/whatever |
[Jan. 26th, 2004|09:37 am] |
Neko es neturpinu,dzīvi neturpinu.Vēl nerodu sevī tādu vēlēšanos. Vēl pasaule liekas pusdzīva, pelēka un pustukša un pusjēdzīga.Bet Nevienam nav jājūtas vainīgam.
Un to apzinoties manī saplīst tūkstošiem šampanieša burbulīšu.Un es atcerēšos šo pusdzīvi,kad man nākamreiz būs bail lekt. Pēc laika man atkal izdosies sevi apmānīt. *** Divi, kuru dēļ bij vērts dzimt-tie vizuļi sniegā un mazi pērtiķēni. |
|
|