(no subject)
« previous entry | next entry »
Apr. 12th, 2022 | 10:07 am
Dažbrīd es domāju un gaidu, kad nāks vēl kāds sāpju vilnis, ka piepeši es jūtos pārāk labi. Vai tiešām būtu pienācis tas brīdis, kad es bez aizsargreakcijām varu vienkārši ļaut mīlestībai sevī būt un reizē dzīvot ar principiem, kas šajā gadījumā nozīmē netikšanos, nekomunikāciju? Jo ja aprakstam tiešraidi no Marijas ielas, es mīlu un tas nekas, ka nevaru būt kopā. Varbūt arī šajā sfērā ir pienācis tas moments, kad es ļaujos notikumiem, pieņemu, necīnos tālāk, sastopoties ar daudzkārtēju pretestību.
Dženetas V. grāmatā.. laikam 'Bākugunī', bija saruna, kurā viens vaicāja otram, kas viņai ir jādara, kad viņa kādu mīl. Atbilde bija: tev tas ir jāpasaka; tu vari būt tikai savs godīgums.
Es nepateicu normāli vakar, bet es Pateicu.
Dženetas V. grāmatā.. laikam 'Bākugunī', bija saruna, kurā viens vaicāja otram, kas viņai ir jādara, kad viņa kādu mīl. Atbilde bija: tev tas ir jāpasaka; tu vari būt tikai savs godīgums.
Es nepateicu normāli vakar, bet es Pateicu.