| I live in a wafer-thin dream |
[Sep. 12th, 2012|02:42 pm] |
vakar pēc visnotaļ bezjēdzīgas lekcijas par dāldera vēsturi čomskī sešas stundas nobazarēju ar patīkama izskata jauniešiem [jājā, pacienāja ģēdušku, protams].
riktīgi plašs pieredžu un pārdomu spektrs pie galdiņa bi pārstāvēts. bet nu viens ar', zin', tāds pamatīgs goŗeatuma intelektuālis, kā liela daļa no jums te, ņēmās un cīkstējās un meklēja manī skabargas, bet nekā nedabūja to konfrontāciju appakaļ. bet par ko es? ā, pret piektās stundas sākumu, jau krietni sadraudzērušies [vienīgviņam nepatika, ka es viņu par saulīti saucu — nu, ir man tāds gļuks diennakts tumšajās stundās], šis saka tā: bet, ja mēs uz mirkli pieņemtu, ka tu esi pilnīgi nogājis pa fāzēm… un ietur tādu svētsvinīgu pauzi, čekodams apukaļreakciju, a es tik smaidu, jo zinu tak, maita, ka esmu, bet neredzu īsti to relevanci. nu, var taču tā būt, vai ne? šis vēl drošāk turpina. es tik kratu ar galvu, un tad jau normāli sasmējāmies kā bērni, un pēdējais ledus bij salauzts. žēl vienīgi, ka mēs iestigmām tai kartēziskajā uņ ņūtōniskajā padarīšanā, un es netiku līdz savai viļņu teōrijai, bet, kas ta mums — laika vairs nav? man šā ir tā kā dubļu, un šim jau ar izskatāska netrūkst. lūk, precīzi savam jaunajam korišam, Dūles vecā vārda vārdabrālim, es paceļu šo pokālu ar atdzisušo kafiju un veltu dziesmu pa' viļņiem:
lēdijas un šetevzeņķi — gruppa Blamāž á Truā ar dziesmu Viļņi, kā jau iepriekš izziņots.
oops, piezīme nākotnei: apsolījos viņa draudzenei, burvīgai jaunkundzei, nopiratizēt ficeni Punk Syndooorome. over'n out. bļin, lietus beidzas. atkal nokavēju, stērķele par stenderi! |
|
|
