Biju Pirmās Upītes rajona tirgū, nopirku tēju, kimčī un dateles.
Tējas veikalā mīļa mongoliete (laikam), vairākas minūtes vadāja mani gar brūniem tējas plauktiem, stāstīdama par to, kādu tēju viņa tagad ved no Ķīnas un kādu vairs neved un kāda būs, vēl šo-to par lapiņu kvalitāti un tējas svaigumu. Iedeva paostīt ļoti svaigu "sudraba dūnu" tēju, bet es vienalga nopirku sarkano ar ličžī. Pagajušreiz viņa cienāja pie letes ar kudin tēju, bet man no tās galva kļūst dulla un neko nesajēdz. Šoreiz viņai par to blakusefektu pastāstīja un viņa ieteica atdot tēju vecmāmiņai, jo, redz, večukiem tā tēja ir īpaši veselīga. Jaunajiem gan uznāk dullums.
Vēlāk pastaigāju gar zivju plauktiem... Tur gulēja tādi lieli, pusotrmetrīgi zivji, bet nopirku dateles. Zivis bija vakar.