| mans mīļākais blodziņš visā plašā pasaulē |
[Aug. 16th, 2012|01:42 am] |
Laikazobs: Kursis griež un grauž:
Gandrīz par katru lauku māju un tajās dzīvojušo dzimtu likteņiem var sarakstīt aizraujošu vēsturisku romānu.Interesants ir Zventu kaimiņmāju Doru liktenis. Arī Doras ir vecsaimniecība un visi to iemītnieki tika izvesti uz Sibīriju. Bet mājām paveicās, tās saimnieku izsūtījuma laikā nestāvēja tukšas. Dorās dzīvoja vietējais mežsargs Zeps, tāpēc mājas tika pieskatītas, inventārs un mēbeles nebija izvazātas. Pēc atgriešanās no izsūtījuma vecais Doriņš, kā mēs viņu saucām, strādāja laukkopības brigādē un katru dienu bija redzams mūsmājās, kur brigadieris sadalīja darba pienākumus. Vecais Doriņš, atšķirībā no citiem večiem, kuri smēķēja papirosus, zelēja cigaretes, no kurām pusi nopīpēja, pusi apēda. Doriņš mīlēja ieraut un darīja to slepus no citiem, savu pudelīti slēpdams sienā, malkas grēdā, vai kādā citā slepenā vietā. Doriņš jau bija krietni gados tāpēc kā laukstrādnieks bija diezgan pašvaks. Siena dakšas viņš cilāja ar lielām grūtībām. |
|
|
